Neraugoties uz lielajiem Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, kas ieguldīti cilvēku ar invaliditāti
nodarbinātības veicināšanā Latvijā, vēl aizvien daudzi cilvēki ar invaliditāti nodarbinātību atzīst
par vienu no būtiskākajām problēmām. Ir ne vien sarežģīti atrast darbu, bet arī regulāri
jāsaskaras ar nepietiekamu darba devēju informētību par invaliditātes jautājumiem. Tā,
piemēram, darba devēji slikti izprot specifiskās ar invaliditāti saistītās vajadzības, īpaši, ja darba
meklētāja invaliditāte nav acīm redzama. Kā vakar Jelgavā notikušajā seminārā “Vai atpazīsti
diskrimināciju” savā pieredzē dalījās Kaulu, locītavu un saistaudu slimību biedrības pārstāve,
potenciālais darba devējs nav spējis noticēt, ka sieviete nevar noturēt rokā pildspalvu vai veikli
rīkoties ar kādu citu sīku priekšmetu.
Tāpat darba devējiem bieži vien pietrūkst izpratnes par to, ka cilvēkiem ar invaliditāti
nepieciešami pielāgojumi, kas saistīti ne tikai ar vides pieejamību, bet arī nepieciešamību pēc
fleksibla darba laika, atbilstošas darba pienākumu sadales vai iespējas paņemt brīvdienu reizēs,
kad tas vajadzīgs rehabilitācijas vai hroniskas slimības uzliesmojuma gadījumā.
Tā kā lielākā daļa semināra “Vai atpazīsti diskrimināciju” laika tiek veltīta ANO konvencijā par
cilvēku ar invaliditāti tiesību ietverto tiesību principu un to praktiskas īstenošanas iespēju
pārrunāšanai, semināra dalībnieki Jelgavā kā būtisku problēmu iezīmēja arī cilvēku ar invaliditāti
tiesības uz brīvu dzīves vietas izvēli, kas Latvijā īpaši skar jauniešus. Jauniešiem ar kustību
traucējumiem grūti ir atrast pieejamu dzīves vietu, kas atbilstu viņu maksātspējai. Savukārt
jauniešiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem būtu nepieciešama dzīvesvieta, kurā atbalsta
persona nodrošinātu vajadzīgo palīdzību. Pagaidām Latvijā ir tikai dažas pusceļa mājas un grupu
mājas, bet tajās visbiežāk nonāk jaunieši no ilgstošas sociālās aprūpes centriem, nevis no
ģimenēm.
“Ir grūti izdalīt kādus īpašus jautājumus, kas cilvēkus ar invaliditāti kādā konkrētā reģionā
satrauc visvairāk,” atzīst Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas
SUSTENTO valdes priekšsēdētāja Gunta Anča. “Varam secināt, ka cilvēku ar invaliditāti situāciju
nav iespējams uzlabot tikai vienas pašvaldības ietvaros. Tas ir valsts uzdevums – veidot tādu
politiku, lai cilvēki ar invaliditāti netiktu pakļauti diskriminācijai nevienā no svarīgajām dzīves
jomām.”
29. augustā Jelgavā notikušais seminārs “Vai atpazīsti diskrimināciju” turpināja SUSTENTO rīkoto
reģionālo semināru ciklu projektā “Zini, proti, dari – cilvēku ar invaliditāti tiesību aizsardzība”.
Projekta ietvaros notikuši jau 5 semināri dažādos Latvijas reģionos, ļaujot cilvēkiem ar invaliditāti
mācīties atpazīt diskrimināciju, lai nākotnē spētu aizstāvēt savas tiesības, kā arī palīdzēt to darīt
citiem. Projektu “Zini, proti, dari – cilvēku ar invaliditāti tiesību aizsardzība” finansē Islande,
Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu Aktīvo iedzīvotāju fonds.
