19. martā Tiesībsargs izplatījis informāciju, kurā norāda, ka Labklājības ministrijai līdz 6. aprīlim jānovērš atšķirīgā attieksme pret cilvēkiem ar invaliditāti, proti, jautājumā par invaliditātes statusa saglabāšanu ārkārtējās situācijas laikā.
Tiesībsargs uzskata, ka tas ir nepieciešams, lai vienlīdzīgā situācijā būtu iedzīvotāji, kuriem invaliditātes termiņš tiek pagarināts automātiski, un tie, kuri vērsušies Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā (VDEĀVK), bet atsevišķu ārstu atzinumu iztrūkuma dēļ invaliditātes termiņš nav pagarināts.
Invaliditātes statuss automātiski pagarinās tiem cilvēkiem, kuri nav vērsušies VDEĀVK. To paredz Invaliditātes likuma Pārejas noteikumi – ja personai ārkārtējās situācijas laikā vai triju mēnešu laikā pēc tās atcelšanas vai noteiktā termiņa beigām beidzas Valsts komisijas iepriekš izdotā administratīvā akta darbības termiņš un nav iesniegti nepieciešamie dokumenti invaliditātes ekspertīzes veikšanai, minētā administratīvā akta darbības termiņš tiek pagarināts uz laiku līdz sešiem mēnešiem.
Tiesībsargs norāda: “Šāds tiesiskais regulējums nav pieļaujams, jo tas daudz nelabvēlīgākā situācijā nostāda cilvēkus ar invaliditāti, kuri cenšas sakārtot vajadzīgās formalitātes, salīdzinājumā ar tiem, kuri nemaz neiesniedz dokumentus invaliditātes termiņa pagarināšanai.”
Ja Invaliditātes likuma grozījumu mērķis ir nepieļaut, ka cilvēki ar invaliditāti zaudē tiesības uz sociālo nodrošinājumu COVID-19 ierobežojošo pasākumu dēļ, tiesībsarga ieskatā iedzīvotāju invaliditātes automātiska pagarināšana būtu vienlīdz attiecināma gan uz situācijām, kad dokumenti VDEĀVK netiek iesniegti, gan uz situācijām, ja dokumenti tiek iesniegti nepilnīgi. Tiesībsarga ieskatā būtu pietiekami, ja tiktu mainīta prakse Invaliditātes likuma Pārejas noteikumu 9. punkta piemērošanā.
