Mēs bieži runājam par valsts drošību lielos ciparos, iepirkumos un stratēģijās. Taču patiesā valsts drošība sākas tur, kur neviens netiek pamests aiz slēgtām durvīm tikai tāpēc, ka viņš nespēj piecelties, nedzird sirēnu vai sistēmai viņš ir “nemanāms”.
Šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīja SUSTENTO piedāvātos grozījumus normatīvajos aktos, paredzot brīvprātīga reģistra veidošanu, lai cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem būtu vieglāk apzināmi krīzes situācijās un līdz ar to varētu saņemt nepieciešamo palīdzību.
Mūsu veiktā aptauja un tikšanās ar cilvēkiem atklāja skaudru patiesību: cilvēki ar invaliditāti un seniori krīzes brīdī visvairāk baidās nevis no pašas katastrofas, bet gan no tā, ka par viņiem aizmirsīs. Viņi baidās, ka glābēji nezinās, ka 4. stāvā aiz dūmiem ir cilvēks ratiņkrēslā, jo sistēma viņu “neredz”.
Šobrīd mēs dzīvojam paradoksālā situācijā – bailes no datu aizsardzības sodiem (GDPR) ir kļuvušas lielākas par vēlmi glābt dzīvību. Ierēdņi un kaimiņi baidās dalīties ar informāciju, jo “tā nedrīkst”. Bet Satversmes 93. pants un ANO Konvencija mums skaidri saka – tiesības uz dzīvību ir augstākā vērtība. Mums ir jāatļauj valstij un pašvaldībai zināt, kur atrodas tie, kuriem palīdzība būs vajadzīga vispirms.
Ir jāatzīst realitāte – cilvēks nav tikai ieraksts deklarēto adrešu reģistrā. Cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem bieži uzturas tur, kur viņiem ir pieejams atbalsts, nevis tur, kur viņi ir oficiāli pierakstīti. Mūsu piedāvātais brīvprātīgais reģistrs ļaus cilvēkam pašam pateikt: “Es esmu šeit, manā mājā ir šauras durvis, man vajadzēs palīdzību, lai izkļūtu.” Tas ir par cieņu un drošību.
Tāpēc arī aicinājām Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju virzīt izmaiņas Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā un Fizisko personu datu apstrādes likumā, kas ļautu daudz efektīvāk sniegt palīdzību ikvienam cilvēkam.
Priecājamies, ka 25. marta komisijas sēdē klātesošo ministriju pārstāvji un Saeimas deputāti šos priekšlikumus atbalstīja. Tas nozīmē, ka nākamais solis ir grozījumu nodošana Ministru kabinetam ieviešanai.
Mūsu piedāvātie grozījumi
1. Papildināt Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu:
Pašvaldība nodrošina brīvprātīgu reģistru iedzīvotājiem, kuri funkcionālu traucējumu, veselības stāvokļa, vecuma vai citu objektīvu apstākļu dēļ katastrofas vai tās draudu gadījumā varētu būt nepieciešams īpašs atbalsts.
Reģistrā iekļaujama informācija par:
- personas identifikācijas datiem;
- faktiskās uzturēšanās vietas adresi;
- nepieciešamā atbalsta veidu;
- kontaktpersonu vai atbalsta personu;
- citu informāciju, kas tieši nepieciešama civilās aizsardzības pasākumu plānošanai.
Personas iekļaušana reģistrā notiek:
- pēc personas vai tās likumiskā pārstāvja iesnieguma;
- ar personas piekrišanu, pamatojoties uz nevalstisko organizāciju sniegtu informāciju;
- pamatojoties uz valsts informācijas sistēmu datiem..
Pašvaldībai ir tiesības apstrādāt šajā pantā minētos īpašu kategoriju personas datus tikai civilās aizsardzības, evakuācijas plānošanas un reaģēšanas nolūkos.
Reģistrā iekļautie dati nav izmantojami citiem mērķiem un ir pieejami tikai amatpersonām, kuras tieši iesaistītas civilās aizsardzības pasākumu īstenošanā.
Pašvaldība nodrošina datu aktualizāciju ne retāk kā reizi gadā.
Persona ir tiesīga jebkurā laikā atsaukt savu dalību reģistrā.
2. Grozījumi Fizisko personu datu apstrādes likumā
Papildināt ar jaunu pantu:Īpašu kategoriju personas datu apstrāde civilās aizsardzības nolūkos
Pašvaldībām ir tiesības apstrādāt īpašu kategoriju personas datus, ja tas nepieciešams:
- civilās aizsardzības plānošanai;
- katastrofu risku mazināšanai;
- evakuācijas organizēšanai;
- dzīvības un veselības aizsardzībai ārkārtas situācijās.
Šāda datu apstrāde ir uzskatāma par būtisku sabiedrības interešu īstenošanu Vispārīgās datu aizsardzības regulas 9. panta 2. punkta g) apakšpunkta izpratnē.
Apstrādei piemēro:
– datu minimizācijas principu;
– piekļuves ierobežojumus;
– glabāšanas termiņa ierobežojumus;
– drošības tehniskos un organizatoriskos pasākumus.
