Šie ieteikumi balstīti uz:
- Latvijas Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu,
- ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (īpaši 9. un 11. pants),
- Sendai katastrofu riska mazināšanas ietvaru,
- kā arī pētījuma un kritēriju analīzes rezultātiem .
Ieteikumu mērķis ir stiprināt iekļaujošu, pieejamu un efektīvu civilās aizsardzības sistēmu, kas nodrošina vienlīdzīgu drošību visiem iedzīvotājiem.
Ieteikumi valsts līmenī
- Integrēt invaliditātes aspektu visos civilās aizsardzības plānos:
Invaliditātes jautājumi jāintegrē visos civilās aizsardzības plānošanas līmeņos, nevis jārisina kā atsevišķs vai papildus elements.- Plānos jāparedz konkrēti risinājumi cilvēkiem ar invaliditāti vai funkcionāliem traucējumiem attiecībā uz:
- evakuāciju,
- patvertnēm un pagaidu izmitināšanu,
- komunikāciju krīzes situācijās,
- medicīnisko un sociālo atbalstu.
- Šāda pieeja nodrošina, ka cilvēku ar invaliditāti vajadzības tiek sistemātiski ņemtas vērā.
- Nodrošināt pieejamu un saprotamu krīzes informāciju visām mērķa grupām.
Noteikt, ka valsts institūcijām jānodrošina, ka visa ar civilās aizsardzības jautājumiem saistītā informācija ir pieejama dažādos formātos, ņemot vērā cilvēku ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem vajadzības.
Tas ietver informācijas nodrošināšanu:- vieglajā valodā cilvēkiem ar kognitīviem traucējumiem un bērniem,
- ar subtitriem un zīmju valodas tulkojumu cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem,
- audio formātā cilvēkiem ar redzes traucējumiem,
- strukturētā, skaidrā un viegli uztveramā veidā visām sabiedrības grupām.
Svarīgi nodrošināt, ka informācija ir ne tikai pieejama, bet arī saprotama un praktiski izmantojama ārkārtas situācijās.
- Attīstīt visiem pieejamas agrīnās brīdināšanas sistēmas.
Valstij jānodrošina daudzkanālu agrīnās brīdināšanas sistēma, kas vienlaikus izmanto vairākus informācijas nodošanas veidus, lai sasniegtu visus iedzīvotājus, tostarp cilvēkus ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem, seniorus un ģimenes ar bērniem.
Jāveicina arī šo rīku izmantošana un sabiedrības informētība par tiem.
Papildus tradicionālajām sirēnām jāparedz:- mobilie paziņojumi ar vizuāliem un vibrācijas signāliem,
- lietotnes ar piekļūstamības funkcijām,
- alternatīvi brīdināšanas veidi cilvēkiem ar sensoro invaliditāti.
- nodrošināt šūnu apraides sistēmas integrāciju ar 112 lietotni, izveidojot vienotu, atkārtoti pieejamu un lietotājam saprotamu brīdinājumu informācijas vidi, kurā katram brīdinājumam tiek nodrošināta strukturēta rīcības informācija, piekļūstamības risinājumi un paziņojumu vēsture.
- Attīstīt datu un atbalsta koordinācijas sistēmas krīzēm.
Valstij sadarbībā ar pašvaldībām jāizstrādā mehānismi, kas ļauj identificēt cilvēkus ar augstām atbalsta vajadzībām un nodrošināt viņiem savlaicīgu palīdzību krīzes situācijās. Datu aizsardzībā ieviešot “Labā Samarieša” principu.
Šāda sistēma būtiski uzlabo reaģēšanas efektivitāti ārkārtas situācijās.
Šajā procesā jāievēro:- personas datu aizsardzības prasības,
- brīvprātīgas dalības princips,
- droša un koordinēta informācijas apmaiņa starp institūcijām.
- Nodrošināt cilvēku ar invaliditāti un viņu organizāciju līdzdalību.
Valstij jāizveido mehānismi, kas nodrošina jēgpilnu cilvēku ar invaliditāti un viņu pārstāvošo organizāciju iesaisti civilās aizsardzības plānošanā, īstenošanā un izvērtēšanā. Šāda pieeja atbilst starptautiski atzītajam principam par iesaisti lēmumu pieņemšanā.
Tas var ietvert:- konsultatīvo padomju izveidi,
- līdzdalību mācībās un simulācijās,
- regulāru priekšlikumu sniegšanu un izvērtēšanu.
Ieteikumi pašvaldībām
- Nodrošināt individuālu vajadzību identificēšanu un atbalsta plānošanu.
Pašvaldībām, īpaši sociālajiem dienestiem, jāveic sistemātiska cilvēku ar invaliditāti vajadzību izvērtēšana un jāizstrādā individuāli rīcības plāni krīzes situācijām.
Šajos plānos jāiekļauj:- iedzīvotāju brīvprātīgā reģistrācija īpašai atbalsta vajadzībai krīzēs;
- nepieciešamie medikamenti un aprūpes līdzekļi,
- asistenta vai atbalsta personas pieejamība,
- evakuācijas risinājumi un transporta iespējas.
- Nodrošināt piekļūstamas patvertnes un evakuācijas infrastruktūru.
Pašvaldībām jānodrošina, ka patvertnes, krīzes centri un evakuācijas vietas ir fiziski pieejamas visām iedzīvotāju grupām. Publiski pieejamai informācijai par drošības objektiem ir jāietver informācija par piekļūstamību cilvēkiem ar invaliditāti – kustību traucējumiem, neredzīgiem, dzirdes traucējumiem u.c.
Tas ietver:- vides pieejamības risinājumus (piemēram, uzbrauktuves, pielāgotas tualetes),
- iespēju uzturēties kopā ar asistentu vai ģimenes locekli,
- piemērotus apstākļus cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem.
- Organizēt pielāgotas mācības un informēšanas aktivitātes.
Pašvaldībām jānodrošina regulāras mācības, kas ir pielāgotas dažādām mērķa grupām, tostarp cilvēkiem ar invaliditāti, senioriem un ģimenēm ar bērniem.
Mācībām jābūt:- praktiskām un uz pieredzi balstītām,
- saprotamām un strukturētām,
- pieejamām dažādos formātos.
- Attīstīt vietējos kopienas atbalsta tīklus.
Šādi tīkli var nodrošināt ātrāku un efektīvāku palīdzību krīzes sākumposmā.
Pašvaldībām jāveicina kopienas līmeņa sadarbība, iesaistot:- brīvprātīgos,
- kaimiņu atbalsta iniciatīvas,
- vietējās organizācijas.
Ieteikumi individuālajā līmenī
- Veicināt iedzīvotāju sagatavotību krīzes situācijām.
Valstij un pašvaldībām jāatbalsta cilvēku spēja sagatavoties krīzēm, nodrošinot informāciju un praktisku palīdzību.
Iedzīvotājiem jābūt iespējai:- sagatavot nepieciešamo medikamentu un aprūpes līdzekļu krājumus,
- izveidot personīgo rīcības plānu,
- identificēt drošas vietas un kontaktpersonas.
- Veicināt pieejamu digitālo rīku izmantošanu.
Jānodrošina, ka digitālie risinājumi (piemēram, ārkārtas saziņas lietotnes) ir pieejami un saprotami visiem iedzīvotājiem.
Papildus jāveicina:- šo rīku popularizēšana,
- lietošanas apmācības,
- pieejamības uzlabojumi.
