Vai valsts sistēma aizmirst par neaizsargātākajiem?

72 stundu soma nav tikai ūdens un lukturītis. Cilvēkam ar invaliditāti tie ir medikamenti. Bez tiem evakuācija nav iespējama.

Taču mūsu veiktā aptauja atklāj skaudru realitāti: cilvēki ar invaliditāti un seniori krīzes situācijā Latvijā var palikt bez dzīvībai svarīgām zālēm. Nevis tāpēc, ka viņi negribētu tās sagatavot, bet tāpēc, ka likums viņiem to aizliedz. Šis  ir viens no spilgtākajiem piemēriem, kā “miera laika” birokrātija rada tiešu apdraudējumu krīzes situācijā. Pašreizējā sistēma ir vērsta uz stingru kontroli un taupību, bet tā pilnībā ignorē civilās aizsardzības principu par pašpietiekamību.

Ko rāda mūsu pētījums? Pagājušajā gadā mēs aptaujājām 1060 cilvēkus ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem visā Latvijā par gatavību ārkārtas situācijām. 643 respondentu atzīst, ka nav sagatavojušies. 311 aptaujāto atzina, ka nevar atļauties zāļu krājumus mēnesim – ne finansiāli, ne esošās zāļu iegādes sistēmas dēļ. Paļaušanās uz piederīgajiem ir augsta, bet ko darīt, ja krīzes brīdī pieeja aptiekai ir liegta un mājās zāļu krājumu nav?

Kur ir problēma? Pašreizējie MK noteikumi Nr. 899 ir kā slazds. Kompensējamās zāles izsniedz “diena dienā”. Tu nevari izņemt nākamo recepti, kamēr iepriekšējā nav beigusies. Rezultātā cilvēkam, kura dzīvība atkarīga no zālēm, mājās nav pat 72 stundu rezerves, nemaz nerunājot par drošības mēnesi.

Ir nepieciešamas konkrētas izmaiņas:

  1. Veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 899 un ļaut e-veselības sistēmai izrakstīt un aptiekām izsniegt kompensējamās zāles ar 30 dienu “pārklāšanos” vismaz reizi gadā, lai izveidotu drošības rezervi.
  2. Paredzēt, ka personām ar I un II grupas invaliditāti šo pirmo “drošības mēnesi” apmaksā valsts 100% apmērā.
  3. Noteikt, ka hronisko diagnožu gadījumā ārstam ir tiesības receptē veikt atzīmi “Civilās aizsardzības rezerve”, kas aptiekai ir signāls izsniegt papildu apjomu, ko sedz valsts (vai pacients ar atliktu maksājumu).

Nepieciešamās izmaiņas jau tuvākajā laikā pārrunāsim Veselības ministrijā.

Pētījums bija viens no projekta “Drošībā Ikviens: Iekļaujoša civilās aizsardzības sistēma valstī un pašvaldībās” aktivititātēm. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.