Latvijā 2010. gads atnāca drūms un depresijas pilns. Katra nākamā diena nesa jaunas sliktās ziņas – likvidēti uzņēmumi, bankrotējušas firmas, no darba atlaisti ierēdņi un visapkārt valda bezdarbs. Mūsu organizāciju gaidīja smagas cīņas uzreiz divās frontēs – nosargājot visu, kas garajos darba gados ir izcīnīts cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī iespējami mazāk atļaut samazināt jau tā ļoti mazos veselības aprūpes izdevumus.

Cīņa nebija viegla – tiekoties grupās un personiski, pierādot un skaidrojot, veidojot sabiedrības attieksmi un sapratni – gads ir pagājis. Faktiski nav skarti tie izdevumi, kas tiešā veidā skar cilvēkus ar invaliditāti – nav aizskartas invaliditātes pensijas, ir pieņemts likums par invaliditāti, un tam līdzi iespēja par valsts līdzekļiem sagādāt asistentus/ pavadoņus vismaz neredzīgajiem. Aizvien vēl pastāv iespēja izmantot bezmaksas sabiedrisko transportu cilvēkiem ar 1. un 2. grupas invaliditāti. Neizdarību, nesapratnes un galu galā vienkārši nejēdzību ir daudz – taču budžets šajā gadā palika neskarts – tā vismaz nepasliktinot cilvēku ar invaliditāti dzīvi.

Mazāk pozitīvi veikusies veselības aprūpes sistēmas saglabāšana. Lai gan no vienas puses izmaiņu vajadzība ir skaidri redzama un saprotama, no otras puses krīzes laikā uzsāktās reformas lēni un neizbēgami izjauc veco kārtību, naudas trūkuma dēļ nedodot iespēju savlaicīgi uzbūvēt jaunu. Tad nu pacienti, jo īpaši hroniskie slimnieki, atrodas plaisā pa vidu starp veco un jauno – vāji saprotot to, kas notiek, kas par ko ir atbildīgs un cik par to visu būs jāmaksā.

Mūsu darbinieki un pat valde paši nespētu tikt ar to galā – jo ir svarīgi sajust, ka aiz muguras ir organizācijas, kurām rūp mūsu darāmais darbs. Ir svarīgi apzināties, ka ir kāds, kam paprasīt padomu, kāds – kur savākt nepieciešamo informāciju vai vienkārši pažēloties, kad uzsāktais plāniņš nav izdevies. Šajā gadā SUSTENTO iestājās vairākas jaunas biedrības, un gribas cerēt, ka tas norāda, ka mūsu vajadzība vienam pēc otra ir abpusēja.

Gads ir aizgājis – līdzīgi kā citi – ar saviem sasniegumiem, zaudējumiem, pārsteigumiem. Mēs esam atkal mazliet paaugušies un gudrāki palikuši, lai nākamajā gadā savu darbu turpinātu, jo, tikai patiesi ticot saviem panākumiem, mēs varam arī cerēt tos arī sagaidīt.