Sarunās ar Pasaules Banku ir panākta vienošanās, ka veselības budžetu vairs samazināt nevar. Tas nozīmē, ka nākamgad budžetam būtu jāpaliek šī gada apmērā, norādīja veselības ministrs Didzis Gavars.

Kā norādīja Gavars, līdzšinējie plāni liecinot, ka budžetu veselības aprūpei samazināt nedrīkst, tomēr korekcijas, iespējams, arī varētu būt, ņemot vērā vispārējo situāciju valstī.

Patlaban pie budžeta projekta tiek strādāts, taču jau patlaban ir zināms, ka viena no prioritātēm būs ambulatorās aprūpes un dienas stacionāru stiprināšana. Tāpat viena no prioritātēm būs arī kompensējamie medikamenti, kā arī onkoloģiskie pacienti, bērni, grūtnieces, tuberkulozes un infekciju slimību pacienti.

Tas nozīmē, ka Veselības ministrija turpinās iesākto virzienu un būtiskas izmaiņas prioritātēs neplāno. Jebkurā gadījumā budžeta pieaugums nākamgad nebūs, tāpēc ambulatorais sektors ir jāstiprina, lai tas pildītu savas funkcijas, veicinot to, lai pacienti nenokļūtu dārgajā hospitālajā sektorā, un ģimenes ārstiem šeit ir ļoti svarīga loma, skaidroja Gavars.

Lai veselības budžets "neuzsprāgtu" sakarā ar dārgo hospitālo palīdzību, ambulatorā sektora stiprināšana ir neizbēgama, uzsvēra ministrs.

Kā ziņots, šā gada veselības budžets ir 432,78 miljoni latu, salīdzinoši 2009.gadā sākotnēji tika atvēlēti 453,64 miljoni latu, taču valdība lēma par papildu 25 miljonu piešķiršanu neatliekamās palīdzības nodrošināšanai pēdējos divos 2009.gada mēnešos un 5,2 miljonu latu piešķiršanu kompensējamo medikamentu apmaksai.

3.novembrī, Latvijas Republikas 10.Saeima apstiprināja Ministru prezidenta Valda Dombrovska sastādīto Ministru kabinetu. Jauno valdību veido – Ministru prezidents, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Valdis Dombrovskis, Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, ekonomikas ministrs Artis Kampars, finanšu ministrs Andris Vilks, iekšlietu ministre Linda Mūrniece, izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks, kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, labklājības ministre Ilona Jurševska, satiksmes ministrs Uldis Augulis, tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs, veselības ministrs Juris Bārzdiņš, vides ministrs Raimonds Vējonis, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Jaunais Veselības ministrs pārstāv Zaļo un zemnieku savienību un iepriekš strādājis kā Liepājas slimnīcas galveno ārstu.

Jaunais Ministru kabinets pulcējās uz pirmo valdības sēdi, kurā uzrunu teica Valsts prezidents Valdis Zatlers. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis savā uzrunā uzsvēra, ka valdībai būs jāturpina iesāktā Latvijas ekonomikas un stabilizācijas programma, jānodrošina drošības politikas pārmantojamība, kā arī jāstrādā pie Valsts prezidenta Valda Zatlera pirmajā valdības sēdē dotajiem uzdevumiem, kas skar bezdarbu, enerģētisko neatkarību un demogrāfiju.

Aivis Freidenfelds
Ministru kabineta preses sekretārs

9.novembrī veselības ministrs Juris Bārzdiņš, tikās ar pārstāvjiem no Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas „SUSTENTO”, Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” un onkoloģisko pacientu atbalsta organizācijas „Dzīvības koks”, lai pārrunātu aktuālos jautājumus saistībā ar veselības aprūpes pieejamības uzlabošanu un turpmākajām sadarbības iespējām.

Tikšanās laikā veselības ministrs Juris Bārzdiņš kā vienu no saviem svarīgākajiem uzdevumiem uzsvēra sistēmas tuvināšanu pacientiem, lai uzlabotos gan pakalpojumu pieejamība, gan efektivitāte. Attiecībā uz pacientu ar īpašām vajadzībām aprūpi, ir jāmeklē aktīvākas sadarbības iespējas ar labklājības sektoru, lai nodrošinātu kompleksu un visaptverošu palīdzību. Pacientu tiesības aizstāvošās organizācijas turpmāk tiks aktīvāk iesaistītas veselības aprūpes politikas dokumentu izstrādē un konsultācijas procesā. Vienlaikus pacientu organizācijas var sniegt būtisku ieguldījumu pacientu informēšanā par profilaktiskajiem pasākumiem, kā sadzīvot ar slimību, kā arī par izmaiņām veselības aprūpes saņemšanas kārtībā. Tikšanās laikā tika pārrunāti arī jautājumi saistībā ar kompensējamo medikamentu sistēmas attīstību, tās paplašināšanu un efektīvāku pieejamības plānošanu hroniski slimiem pacientiem.

Veselības aprūpes budžeta samazinājums nākamajā gadā jārealizē, nepasliktinot veselības aprūpes pieejamību iedzīvotājiem, svētdien ārkārtas tikšanās laikā akcentēja veselības ministrs Juris Bārzdiņš. 

Strādājot pie 2011. gada valsts budžeta, J. Bārzdiņš svētdien, 21. novembrī, uz ārkārtas tikšanos Veselības ministrijā (VM) bija aicinājis veselības nozares vadošos speciālistus un asociāciju pārstāvjus, lai informētu par veselības aprūpes paredzamo budžeta situāciju 2011. gadā.

Kā sestdien tika nolemts valdības sēdē, solidarizējoties ar citām nozarēm un ņemot vērā to, ka VM un tās iestāžu apstiprinātie bāzes izdevumi 2011. gadam ir palielināti par 26 miljoniem latu salīdzinājumā ar 2010. gadu, VM pieļauj izdevumu korekciju 12,5 miljonu latu apmērā pret apstiprināto 2011. gada bāzi, apņemoties nodrošināt veselības aprūpes pamatfunkcijas arī 2011. gadā.

Pēc veselības ministra domām, šis kompromisa variants nozarei nav viegls, jo veselības aprūpes budžeta samazinājums nākamajā gadā jārealizē nepasliktinot veselības aprūpes pieejamību iedzīvotājiem. "Samazinājumu varam panākt turpinot pasākumus zāļu cenu un neracionāla patēriņa mazināšanai, veicot strukturālās izmaiņas veselības aprūpes infrastruktūras izmantošanā, izmantojot ES struktūrfondu līdzekļus un pakāpeniski izlīdzinot samaksu par vienādu veikto darbu ārstniecības iestādēs. Tajās jomās, kur tas ir iespējams, pakalpojumu sniegšanā jāiesaista privātie pakalpojumu sniedzēji, tādejādi samazinot pakalpojumu izmaksas. Bez tam, ciešā sadarbībā ar pašvaldībām, jāpaplašina ģimenes ārstu pieejamība, tādejādi radot iespēju risināt daļu akūto veselības problēmu ārpus slimnīcām," uzsver J. Bārzdiņš.

"Speciālisti atbalstīja veselības ministru, tomēr norādīja, ka šāds budžeta veidošanas scenārijs ietver draudus kvalitatīvai un pieejamai iedzīvotāju veselības aprūpes nodrošināšanai," informē VM Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Pole.

Valsts budžeta veidošanas gaitā, VM uzsver nepieciešamību arī visu nozaru aktīvai iesaistei Sabiedrības veselības pamatnostādņu realizācijai, kas paredz virkni politikas un finansiālu pasākumu, lai nodrošinātu veselības aprūpes ilgtspēju un iedzīvotāju veselības saglabāšanu ar sekojošu valsts budžeta līdzekļu ekonomiju. Attiecīgi tiek uzsvērta nepieciešamība realizēt šādus pasākumus - papildus nodokļi neveselīgiem pārtikas produktiem un dzērieniem, īpaši mērķēta pretdarbību liela tilpuma fasējuma vieglo alkoholisko dzērienu izplatīšanai, skaidrāks regulējums, kas pieprasa atšifrēt pārtikas produktu sastāvu, tālāku visu nozaru atbalsts komunikācijai ar sabiedrību par veselības saglabāšanas nozīmīgumu valsts ilgtspējīgai attīstībai.

Neraugoties uz mūsu iebildumiem un skaidri paustu neapmierinātību ar valdības vēlmi samazināt nākamā gada veselības budžetu, pagaidām nekas nemainās. Veselības budžetā paredzēts 12 miljonu samazinājums. Lai gan veselības ministrija turpina solīt, ka šos samazinājumus pacienti nesajutīs, ir pilnīgi skaidrs, ka katras izmaiņas tiešāk vai mazāk tieši tomēr skars Latvijas iedzīvotājus.

Lai atgādinātu politiskajām apvienībām par solījumiem, kas doti pirmsvēlēšanu laikā, mūsu organizācija sadarbībā ar citām ieinteresētajām pusēm ir sagatavojusi aicinājumu, kas tiks nosūtīts visām Saeimas frakcijām.
Ar aicinājuma tekstu varat iepazīties šeit.

Raidījums "Kas notiek Latvijā?" kārtējo reizi pieskārās jautājumiem, kas saistīti ar valsts budžeta izstrādi. Lai gan veselības aprūpes budžets šajā raidījumā netika izvirzīts kā centrālā tēma, tomēr arī tas tika iekļauts sarunā. Raidījumā piedalījās Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO veselības politikas koordinatore Iveta Neimane.

Ar aprakstu par raidījumu un tā video varat iepazīties šeit.

Lai papildinātu valsts nabadzīgo budžetu, valdībai apstiprināšanai tiek virzīti grozījumi normatīvajos aktos, kas paredz noteiktu līdzmaksājumu- 50 santīmu - par katru 100% kompensējamo medikamentu recepti. Līdz ar to daudzi pacienti, kas līdz šim savu medikamentu varēja saņemt par velti, tagad maksās 50 santīmus par katru recepti. Šīs izmaiņas attiecas uz onkoloģijas slimniekiem, diabēta pacientiem un vairākiem citiem, kam faktiski regulāra medikamentu lietošana ir dzīvības un nāves jautājums.

Šāds līdzmaksājums paaugstinātu pacientu līdzestību zāļu lietošanā un neradītu nozīmīgu finansiālo slogu. Līdzmaksājuma ieviešana ietekmētu aptuveni 180 000 pacientu, tomēr, pēc Veselības ministrijas (VM) domām, tas neradīs nozīmīgu finansiālo slogu pacientiem, jo ārsti kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces ar recepti var izrakstīt līdz pat trīs mēnešus ilgam ārstēšanas kursam.
VM aprēķinājusi, ka pacienta līdzmaksājuma ieviešana par recepti ļaus valsts budžeta izdevumus samazināt par 607 537 latiem.

Savukārt uzcenojuma griestu noteikšana dārgajām zālēm - samazinās valsts tēriņus par 465 000 latu. VM rosina no nākamā gada kompensējamo zāļu sistēmā izplatīt tikai tās savstarpēji aizvietojamās zāles konkrētu slimību ārstēšanai, kas būs par 30% lētākas nekā 1.janvārī šo zāļu grupas lētākā medikamenta bāzes cena. VM plāno ik pusgadu šo medikamentu cenas pazemināt vēl par 10%.
Savukārt dārgajām zālēm un medicīnas iekārtām ministrija rosina noteikt lieltirgotavu uzcenojuma griestus. VM arī ierosinājusi noteikt zāļu lieltirgotavu fiksēto uzcenojumu četru latu apjomā zālēm un medicīniskajām ierīcēm, kuru ražotāja cena pārsniedz 100 latu. Tas ļaušot samazināt cenas zālēm ar ražotāja cenu virs 100 latiem un vienlaikus novērstu pretrunu, kas pašreiz pastāv starp vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzcenojumiem.

Pašlaik aptiekām ir noteikts fiksēts uzcenojums zālēm un medicīniskajām ierīcēm ar piegādes cenu virs 50 latiem, bet zāļu lieltirgotavām šie griesti ir noteikti procentos.

Lai arī kā topošie deputāti solīja, apsolīja un dažkārt pat zvērēja, ka veselības aprūpei nākamajā gadā budžets samazināts netiks un tiks saglabātas samazinātās PVN likmes medikamentiem, nu esam nonākuši skaudrās patiesības priekšā – budžets ir samazināts, PVN paaugstināts, par kompensējamo medikamentu recepti nu būs jāmaksā 50 santīmu un vismaz deviņas slimnīcas tiks slēgtas. Atkal prātā nāk slavenais Repšes teiciens: „Kā es varēju nesolīt?!”.

Latvija pirmajās rindās
Šoreiz ne par politiķu sirdsapziņām, bet par to, kas notiek, ja skatāmies tikai uz cipariem, - kur, kam un cik noplēst, lai to budžetu varētu sastādīt un pieņemt, bet pēc tam kaut vai ūdens plūdi...
Jau tagad Latvija var lepoties ar dažu labu „sasniegumu”: jaundzimušo mirstība, vidējais iedzīvotāju vecums, pašnāvnieku skaits, onkoloģiskās un citas hroniskas un neārstējamas saslimšanas, - uzskaitījumu varētu turpināt un turpināt, tikai jāteic kā ir , tos mūsu sasniegumus no negatīvā gala iedzīvotāju sociālajā nodrošināšanā un veselības aprūpē, rada sabiedrības veselības uzlabošanas stratēģijas trūkums un uzskats, ka tā ir tā joma, kur naudu dabūt budžetam ir visvieglāk, jo slims cilvēks arī grib dzīvot un maksās tik cik spēs, - pārdos pat māju un vecmāmiņas servīzi, lai tikai izdzīvotu pats vai izglābtu savu tuvinieku.
Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija “SUSTENTO” pārstāve Iveta Neimane norāda: „Skaitļi apliecina, ka sabiedrības veselības ar katru gadu pasliktinās un situācija faktiski ir vairāk nekā dramatiska. Tam ir vairāki cēloņi, bet vispirms jau stress un totāls naudas trūkums slimnieku maciņos, kas ik brīdi pazemina mūsu cilvēku iespējas izveseļoties. Pat tad, ja ignorējam katra indivīda personīgo traģēdiju, arī valstij kopumā esošā politiķu un lēmumu pieņēmēju attieksme nodara tikai postu, - arvien vairāk naudas jātērē smagi slimo ārstēšanai stacionāros, arvien vairāk jāmaksā invaliditātes pabalstu, cilvēki mēnešiem slimo un saņem slimības pabalstus, darba devēji nespēj rēķināties ar savu darbinieku un uzdevumi paliek neizpildīti, beigu beigās arī investori piesardzīgi skatās uz valsti, kurā ir tik slima sabiedrība.” Nav veikts skrupulozs pētījums par to iedzīvotāju daļu, kuri pēdējos gados miruši, jo nav savlaicīgi saņēmuši medicīnisko palīdzību, tai skaitā medikamentus, kas nepieciešami pilnvērtīgai ārstēšanai, taču šķiet, ka arī šajā jomā Latvija varētu būt pirmajās rindās. To, ka Latvijā veselības aprūpes un sociālajā jomā nu jau ir sasniegta sarkanā līnija un tālāk vairs nav kur iet, atzīst par Starptautiskais Valūtas fonds.

50 santīmu par recepti
Valsts kompensētā daļa no kopējā zāļu patēriņa Latvijā ir ļoti neliela - tikai 36%. Salīdzinoši Eiropas valstīs publiskie fondi un veselības aprūpes budžets sedz pat 70 - 80% no kopējā zāļu tirgus. Tāpat mūsu valstī joprojām ir viszemākie zāļu iegādes kompensācijas izdevumi Baltijas valstīs. Šogad Latvijā uz vienu iedzīvotāju zāļu iegādes kompensācijai tiek atvēlēti 32 lati, Lietuvā – 42 lati, savukārt Igaunijā – 46 lati, bet citās Eiropas Savienības valstīs –vidēji 224 lati gadā. Nauda ir ārkārtīgi nepieciešama, jo tas vairs nevienam nav noslēpums, ka cilvēki Latvijā ir ļoti slimi – aug onkoloģisko slimnieku skaits, sirds un asinsvadu, bronhiālās astmas pacientu skaits u.c.”, atzīst SUSTENTO valdes priekšsēdētāja Gunta Anča.
Ļoti interesanti, faktiski briesmīgi ir dati par kompensējamo medikamentu iegādei paredzētā budžeta izlietošanu. Pēc 2009. gada martā ieviestajām izmaiņām valsts kompensējamo medikamentu sistēmā un līdzmaksājuma daļas palielināšanas 45% pacientu kompensējamās zāles nepieciešamajā apjomā vairs iegādāties nespēj. Tādējādi šogad neizmantoti paliek apmēram 2 miljoni latu. Tikai nevajag iedomāties, ka tas tāpēc, ka budžets par lielu vai cilvēki veselāki, - vienkārši viņi vairs nespēj samaksāt arī tos 25, 50 vai 75% no izrakstīto zāļu vērtības. „Ja pacienti nespēj iegādāties nepieciešamos medikamentus, viņi nonāk slimnīcās, kļūs par neatliekamās medicīniskās palīdzības pacientiem, tādējādi palielinot kopējās valsts izmaksas veselības aprūpei. Daudzi cilvēki kļūs darba nespējīgi. Sākotnēji viegli kontrolējamas slimības šādos apstākļos kļūs par šķērsli normālai darba dzīvei. Tas apdraud arī valsts ekonomiku kopumā.”, teic Iveta Neimane. Jāatzīmē, ka Valsts kompensējamo medikamentu sarakstā jau vairākus gadus netiek iekļauti jauni medikamenti, tas nozīmē, ka mūsu cilvēkiem ir liegta iespēja saņemt mūsdienīgas zāles arī to slimību ārstēšanai, kurām pēdējos gados ir radīti pilnīgi jauni medikamenti un ārstniecības metodes. Zinātniekiem ir izdevies radīt preperātus, kas daudzas smagas slimības ārstē, bet pie mums tiek izmantoti tās pašas vecās zāles, kas tikai palīdz uzturēt cilvēku pie dzīvības. Varbūt nevajag darīt arī to – lai mirst tie, kuri slimi un izdzīvo tikai stiprākais! Apbedīšanas pabalsts taču jāmaksā tikai vienu reizi....

Lasīt sadaļā JAUNUMI: http://www.sustento.lv/resource/show/795