sākumlapajūsu jautājumslapas karte Ru En
AA  
SUSTENTO > Visi jaunumi > Cilvēku ar invaliditāti skaits pēdējos četros gados pieaudzis par 30 tūkstošiem Drukāt
Cilvēku ar invaliditāti skaits pēdējos četros gados pieaudzis par 30 tūkstošiem
 
Cilvēku ar invaliditāti skaits pēdējos četros gados pieaudzis par 30 tūkstošiem
 
Pēdējo četru gadu laikā Latvijā būtiski – par 30 tūkstošiem cilvēku - pieaudzis cilvēku ar invaliditāti skaits. Šāda tendence krīzes un pēckrīzes periodā daļēji skaidrojama ar sociālās aizsardzības un atbalsta pasākumiem, ko valsts piedāvā cilvēkiem ar invaliditāti, skaidro Labklājības ministrija (LM).
 
Pēc LM rīcībā esošās statistikas 2011.gada decembrī Latvijā bija 148 919 cilvēki ar invaliditāti, bet 2008. gada decembrī tikai 118 898 cilvēki. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ik gadu veic invaliditātes ekspertīzi aptuveni 55 tūkstošiem cilvēku. Cilvēku ar invaliditāti skaits palielinās kopš 2008. gada, kad pieaugums bija 10,1%; 2009. gadā - 14,4%. Kopš 2010. gada pieaugums samazinājies līdz 4,2% un līdz 5,1% 2011.gadā.
 
Cilvēku ar invaliditāti skaita dinamika 2008. – 2011. gadā
Gads
Cilvēki ar invaliditāti
Procentuālās izmaiņas
I grupa
II grupa
III grupa
Bērni invalīdi
2011
148 919
5.1%
17 222
75 026
49 164
7 507
2010
141 701
4.2%
12 539
78 508
43 157
7 457
2009
136 024
14.4%
14 000
72 077
42 537
7 374
2008
118 898
10.1%
8 948
63 037
39 357
7 556
Dati: VSAA
 
Kopš 2008. gada strauji pieaudzis to cilvēku skaits, kuriem invaliditāte noteikta pirmreizēji, īpaši I un II invaliditātes grupā, kā arī pensijas vecuma cilvēku vidū. Proti, invaliditāte noteikta daudziem cilvēkiem, kuri jau iepriekš sasnieguši pensionēšanās vecumu, bet kuriem ir pietiekami smagi funkcionālie traucējumi un grūtības veikt pašaprūpi. Šādu pieaugumu LM skaidro ar 2008. gada janvārī ieviesto invalīda kopšanas pabalstu 100 latu apmērā. To ieviesa, lai materiāli atbalstītu cilvēkus, kuriem nepieciešama īpaša kopšana un ir papildu izdevumi aprūpes, medikamentu vai citām vajadzībām.
 
Savukārt bērna invalīda kopšanas pabalsta ieviešana ir palielinājusi materiālo atbalstu bērnu invalīdu ģimenēm, bet nav veicinājusi bērnu invalīdu skaita pieaugumu.
 
LM uzsver, ka invalīdu skaita pieaugums krīzes un pēckrīzes gados vērojams arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Valsts ekonomiskās situācijas pasliktināšanās rezultātā pasliktinās cilvēku finansiālā situācija, kas negatīvi ietekmē iespējas rūpēties par veselību, savlaicīgi apmeklējot ārstu un saņemot medicīnas pakalpojumus.
 
Atgādinām, ka Latvijā kopš 2010.gada 31.marta ir spēkā ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām. Tas nozīmē, ka Latvija ir apņēmusies virzīties uz konvencijā noteikto saistību pilnīgu izpildi, orientējoties uz pakalpojumu un atbalsta pasākumu nodrošināšanu cilvēkiem ar invaliditāti un viņu ģimenēm, nodrošinot iespēju būt ekonomiski patstāvīgiem, nevis pasīvi saņemot sociālo palīdzību no valsts.
 
Jaunus atbalsta pakalpojumus Latvijā ievieš divējādi:
  • tos paredzot specifiskai mērķa grupai un situācijai ar noteiktiem kritērijiem (piemēram, surdotulka pakalpojums izglītības programmas apguvei, pabalsts īpašas kopšanas nodrošināšanai, personīgo transportlīdzekļu pielāgošana invalīdu vajadzībām, utml.);
  • paredzot atbalstu visiem cilvēkiem ar invaliditāti vai atbilstoši invaliditātes grupai (piemēram, subsidētās darbavietas, ar ienākuma nodokli neapliekamais ienākums, atlaides sabiedriskajā transportā u.c.).
 
Valsts atbalstu cilvēki ar invaliditāti saņems arī turpmāk. Piemēram, sākot ar 2012.gada 1.septembri, paredzēts nodrošināt cilvēkiem ar invaliditāti tiesības vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādēs saņemt no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes veikšanai.
 
Cilvēkus ar invaliditāti pārstāvošās nevalstiskās organizācijas ir aktīvas LM sadarbības partneres, kas līdzdarbojas invaliditātes politikas uzdevumu formulēšanā, jaunu pakalpojumu ieviešanā, kā arī problemātisko situāciju risināšanā. Nevalstiskās organizācijas vienlaikus ir pozitīvs piemērs valsts funkciju deleģēšanai: kopš 2010. gada Latvijas Neredzīgo biedrība īsteno valsts pasūtījumu cilvēkiem ar redzes invaliditāti, savukārt Latvijas Nedzirdīgo savienība – cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem.
 
Statistika, pētījumi, informatīvie materiāli par invaliditātes jautājumiem pieejami LM interneta vietnē: http://www.lm.gov.lv/text/2197
 
 
 
Informāciju sagatavoja:
Zane Brīvmane, Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste, 67021666, 26134505,  zane.brivmane@lm.gov.lv
 
 
Diskusijas

 

Apmeklētāji: 3976274