sākumlapajūsu jautājumslapas karte Ru En
AA  
SUSTENTO > Visi jaunumi > Bērni ar autiskā spektra traucējumiem nepieciešamība pēc sensorajiem stimuliem: 20 soļi ikdienas pielāgošanai Drukāt
Bērni ar autiskā spektra traucējumiem nepieciešamība pēc sensorajiem stimuliem: 20 soļi ikdienas pielāgošanai

 

 

Informācija presei

 

Bērni ar autiskā spektra traucējumiem nepieciešamība pēc sensorajiem stimuliem: 20 soļi ikdienas pielāgošanai

 

18.04.2012.

 

 

 

2.aprīlī jau septīto gadu pēc kārtas pasaulē tika atzīmēta Autisma atpazīstamības dienu. Autisms ir viens no sarežģītākajiem un komplicētākajiem traucējumiem, kas ietekmē bērna vai pieaugušā sociālo mijiedarbību ar pasauli, ietekmē veidu, kā viņš komunicē (var būt apgrūtināta valodas sapratne un arī mutvārdu runa), uztver apkārtējo pasauli un veido attiecības ar apkārtējiem. Tāpat arī personai ar autiskā spektra traucējumiem var būt ierobežojumi iztēlē un elastīgajā domāšanā.

 

Viens no autisma paveidiem ir Aspergera sindroms, ar kuru raksturo cilvēkus, kam nav tik izteiktas autisma iezīmes. Tas tiek uzskatīts par autiskā spektra traucējumu vieglāku formu.

 

Skolotājiem:

Bieži vien skolotāji, kas saskaras ar bērniem, kam ir autiskā spektra traucējumi, sensoro stimulu nepieciešamību var neatpazīt, tomēr īpaša pieeja bērniem šādos gadījumos ir ļoti būtiska. Vairumā gadījumu nepierasta uzvedība tiek uzskatīta par rezultātu nepareizai vecāku audzināšanai un netiek izprasti īstie šādas uzvedības cēloņi. Apzinoties bērna ar autiskā spektra traucējumiem sensorās vajadzības, iespējams novērst vilšanos un neapmierinātību ikdienas saskarsmē.

 

1.     Bērni ar autiskā spektra traucējumiem savā uzvedībā atšķiras no citiem bērniem, tādēļ nav iespējams prasīt, lai skolā viņi uzvestos tāpat, kā pārējie viņu klasesbiedri. Lai arī sākotnēji tas var šķist grūti, ieteicams šādiem bērniem censties pielāgot nedaudz atšķirīgu, individuālu mācību plānu.

2.     Lai ikdienā palīdzētu bērnam ar nepieciešamību pēc sensorajām vajadzībām, ieteicams pielāgot telpu un mācības, varbūt pat iekārtot kādu klases daļu tikai sensorajām vajadzībām – maigs apgaismojums, ar graudiem pildīti sēžammaisi, nomierinoša mūzika. Ieguvēji būs arī pārējie bērni, jo sensorās integrācijas tehnikas var uzlabot ikviena bērna mācīšanās un koncentrēšanās spējas.

3.     Šādā „sensorajā stūrītī” bērni var rotaļāties pirms un starp nodarbībām, un tas rada papildus drošības sajūtu. Tajā ieteicams novietot arī dažāda veida nomierinošās rotaļlietas un ļaut, lai bērns pats tās var izvēlēties.

4.     Nomierinošām rotaļlietām ir dažādi veidi, kas ir pielāgoti visām maņu sistēmām, un tās tiek izmantotas, lai palīdzētu saprast un pareizi novadīt sajūtu stimulus. Bieži situācijās, kas prasa mierīgu sēdēšanu un koncentrēšanos, bērns nesaprot, kur likt rokas, tādēļ palīdzēt var šāda tipa rotaļlieta – „graudu bumba” vai saraina gumijas bumbiņa.

5.     Bērniem ar autiskā spektra traucējumiem ļoti nepieciešama rutīna, kā rezultātā tie asi reaģēs arī uz jebkādām vides un darbību izmaiņām mācībās. Tāpēc ieteicams nemainīt galdu izvietojumu klasē un bērnu atrašanos pie tiem, kā arī vēlams stundu katru reizi uzsākt un pabeigt ar vienu un to pašu.

6.     Gadījumā, kad bērns iespējams nedzird vai neklausās skolotāja teiktajā, jāsaprot, ka arī to var radīt dzirdes sistēmas disfunkcija – bērni ar autiskā spektra traucējumiem var nespēt izdalīt konkrētas skaņas – pastiprināti un skaļi dzirdēt pulksteņa tikšķēšanu, bet nedzirdēt sev attiecinātu runātu tekstu. Skolotājam būtu jāpārliecinās, ka bērns saprot uzdevumu, iespējams to atkārtojot vairākkārtīgi. Svarīgi būtu saukt bērnu vārdā.

7.     Viens no visizplatītākajiem sensorajiem traucējumiem ir saistīts ar dzirdes sistēmu, tādēļ, piemēram, skolas zvans var būt tik pat traumējošs kā stipras zobu sāpes. Šādos gadījumos ieteicams zvana skaņas apslāpēt, izmantojot izolācijas materiālus, ar kuriem tās var padarīt klusākas un maigākas.

8.     Ja novērojams, ka bērns ir jutīgs pret skaņām, mūzikas stundās var izmantot austiņas, kas skaņu apslāpē, taču neapklusina pavisam. Starp bērniem, kam, savukārt, ir pretēja reakcija, var būt tādi, kas visu mūzikas stundu nespēj nosēdēt vienā krēslā. Atrisinājums – novietojiet 2 krēslus katrā telpas pusē un lieciet bērnam katru dziesmu mainīt sēdvietu starp abiem krēsliem.

9.     Veiksmīga ideja, kā palīdzēt bērnam ar autiskā spektra traucējumiem iejusties skolas dzīvē, ir izveidot vizuālu materiālu, kurā uzzīmēts katras dienas stundu plāns. Tā kā šiem bērniem bieži vien stiprā puse ir vizuālā uztvere, tādējādi būs vieglāk sekot līdzi stundu kārtībai un ikdiena tiks veiksmīgi secīgi plānota.

10. Bērniem ar autiskā spektra traucējumiem var rasties grūtības, piedaloties grupu darbos, tādēļ skolotājam šajos gadījumos nepieciešams iedrošināt un palīdzēt. Tāpat svarīgi saprast, ko bērns grib un var, tāpēc dažkārt nepieciešams atļaut nepiedalīties kādās noteiktās spēlēs vai darbībās.

 

Par biedrību:

Latvijas Autisma apvienība ir dibināta 2006.gada 1.oktobrī. Biedrībā apvienojušies gan speciālisti, gan vecāki, kuriem ir bērni (arī jauniešu un pieaugušo vecumā) ar autiskā spektra traucējumiem. Apvienības mērķis ir cilvēku ar autiskā spektra traucējumiem tiesību un interešu aizsardzība Latvijā. Plašāku informāciju par biedrību un tās īstenotajiem projektiem varat atrast biedrības mājaslapā: www.autisms.lv

 

Informācija izstrādāta projekta „Biedrības „Latvijas Autisma apvienība” administratīvās kapacitātes stiprināšana” ietvaros. 92, 07% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.

 

Informācija presei
 
Sociālie stāsti kā palīgs bērniem ar autiskā spektra traucējumiem: 10 padomi
 
24.05.2012.
 
 
 
Bērniem ar autiskā spektra traucējumiem bieži vien rodas grūtības, nonākot kādā jaunā, nepazīstamā situācijā vai sociālā saskarsmē ar citiem. Tas var radīt uztraukumu, paniku, bailes un cenšanos izvairīties vai arī aizbēgt. Risināt šādas problēmas palīdzēs sociālie stāsti, kuru mērķis ir palīdzēt bērnam justies komfortablāk konkrētā situācijā, palielināt viņa izpratni par to un rosināt noteiktas rīcības. Šie stāsti iedrošina bērnu izmantot savas spējas un palīdz saprast, kā to izdarīt.
 
  1. Sociālie stāsti veidojami pēc vienkārša principa, izvēloties notikumu vai situāciju, kurā bērnam rodas vai var rasties grūtības iekļauties. Svarīgi, lai stāsti tiktu radīti no bērna perspektīvas tagadnes formā. Lai bērns veiksmīgāk tiktu galā ar situāciju reālajā dzīvē, jācenšas caur stāstu par situāciju iedot maksimāli daudz informācijas.
 
  1. Sociālajam stāstam jānodrošina precīza informācija par izvēlēto situāciju. Tam jābūt strukturētam, detalizētam un jāfokusējas uz atslēgas punktiem: svarīgiem sociālajiem palīglīdzekļiem, notikumiem un reakcijām, kas var sagaidīt vai apdraudēt noteiktajā situācijā, darbībām un pretdarbībām, kas no bērna var tikt sagaidītas.
 
  1. Populārākā sociālo stāstu forma ir teksts, taču ne visiem bērniem to ir vienkārši uztvert, tādēļ ieteicams izmantot arī ilustratīvus materiālus, kas piešķir tekstam interesantumu un vizuālu atbalstu, piemēram, fotogrāfijas, bildes, simbolus, audio un video ierakstus, figūriņas stāsta izspēlēšanai. Svarīgi izvēlēties materiālus, kas atbilst bērnu sapratnei.
 
  1. Tā kā bērni ar autiskā spektra traucējumiem bieži vien koncentrējas uz kādu konkrētu objektu, izmantojot vizuālos materiālus, izvēlaties pēc iespējas vienkāršākas fotogrāfijas vai zīmējumus. Pārāk sarežģītos attēlos bērns var neuztvert kopbildi, bet redzēt tikai kādu konkrētu objektu vai arī detaļu. Vēlams attēlam pierakstīt klāt drukātu vārdu (arī tādos gadījumos, ja bērns vēl neprot lasīt).
 
  1. Veidojot stāstu, ieteicams izmantot četru veidu teikumus: aprakstošos - stāsta, kur notiek darbība, kas ir iesaistīts, kas tiek darīts, kāpēc tas tiek darīts; perspektīvos, kas dod ieskatu citu stāstā iesaistīto cilvēku „prātos”, detaļās par emocijām un domām, kas tiem piemīt; tiešos - iesaka vēlamo reakciju, kas gaidāma no bērna; kontroles, ko rada bērns pats un kas palīdz atcerēties stāstu un tikt galā ar situāciju (visbiežāk tie tiek izmantoti ar bērniem, kuru attīstība ir augstāka).
 
  1. Stāstu tematika var būt dažāda: par ciemošanos, ārsta apmeklējumu, frizieri, skolas dzīvi, pilsētu (braukšana autobusā, iepirkšanās), pieklājību (sasveicināšanās, atvainošanās), emocijām (dusmošanās, skumjas, prieks, nomāktība), izteicieniem (slengs, sarkasms, humors), higiēnu (mazgāšanās, zobu tīrīšana, apģērbšanās), un svarīgiem notikumiem cilvēku dzīvēs (dzimšanas diena, nāve), spēlēm (basketbols, futbols, galda spēles).
 
  1. Stāsta lasīšanas un atkārtošanas biežums var variēt no vienas reizes dienā, katras otrās dienas, vienas reizes nedēļā, mēnesī un tamlīdzīgi. Stāsts var tikt nolikts malā tad, kad bērns arvien veiksmīgāk tiek galā ar situācijām, par kurām tas ir veidots. Īpaši svarīgi šādi stāsti ir pirms jaunām situācijām.
 
  1. Pēc katra stāsta izstrādes un situācijas izdzīvošanas, šos stāstus vajadzētu turēt bērnam pieejamā vietā, dodot iespēju ik pa laikam tajos ieskatīties. Bieži vien tie ir tik ļoti personalizēti, ka var kļūt iemīļoti, bērns var vēlēties ik pa laikam kādu no stāstiem pārlasīt. Iespējams pat izveidot īpašu mapi vai nodalījumu, kur stāstus glabāt.
 
  1. Bērniem, kuru sapratne un valoda ir labāka, var ļaut piedalīties stāsta tapšanā, izrunāt vietas, kurās rodas grūtības un ļaut palīdzēt rakstīt stāstu no viņa paša perspektīvas. Savukārt ar bērniem, kuru sapratne ir vājāka, šis uzdevums jāveic uzmanīgāk, autoram jāpieliek daudz lielākas pūles, īpaši iepriekš novērojot socializāciju.
 
  1. Ideālā gadījumā ieteicams pirms stāsta rakstīšanas pakonsultēties ar skolotājiem, speciālistiem un citiem, kas strādā ar bērnu ikdienā, jo ikvienam konkrētajā situācijā var būt savs, unikāls un noderīgs redzējums. Tādējādi, rakstot stāstu, pastāvēs mazāka iespēja palaist garām kādu svarīgu aspektu.
 
Šādi sociālie stāsti var būt noderīgi arī jauniešiem un pieaugušajiem ar autiskā spektra traucējumiem.
 
Par biedrību:
Latvijas Autisma apvienība ir dibināta 2006.gada 1.oktobrī. Biedrībā apvienojušies gan speciālisti, gan vecāki, kuriem ir bērni (arī jauniešu un pieaugušo vecumā) ar autiskā spektra traucējumiem. Apvienības mērķis ir cilvēku ar autiskā spektra traucējumiem tiesību un interešu aizsardzība Latvijā. Plašāku informāciju par biedrību un tās īstenotajiem projektiem varat atrast biedrības mājaslapā: www.autisms.lv .
 
Informācija izstrādāta projekta „Biedrības „Latvijas Autisma apvienība” administratīvās kapacitātes stiprināšana” ietvaros. 92,07% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.
 
 
Kontaktinformācijai:
Andžela Šteinberga
Biedrības „Latvijas Autisma apvienība” priekšsēdētāja,
tālr. 29716155
info@autisms.lv
 
 
 
 
 


 

Diskusijas

 

Apmeklētāji: 3818225