sākumlapajūsu jautājumslapas karte Ru En
AA  
SUSTENTO > Masu medijiem > Pacientu organizācijas no ministru kandidātiem prasa konkrētus pasākumus veselības aprūpes sakārtošanai Drukāt
Pacientu organizācijas no ministru kandidātiem prasa konkrētus pasākumus veselības aprūpes sakārtošanai
Pacientu organizācijas no ministru kandidātiem prasa konkrētus pasākumus veselības aprūpes sakārtošanai
Kā nākamajos trīs gados risināt akūtās problēmas veselības aprūpē un kā beidzot padarīt to pacientiem pieejamāku un draudzīgāku? To, iztaujājot sešu vadošo politisko partiju veselības ministru kandidātus, pacientu organizācijas SUSTENTO rīkotajā diskusijā 9.septembrī mēģināja nosaidrot gandrīz 100 pacientu organizāciju pārstāvji no visas Latvijas.
Šāda veida diskusija, kad visas lielākās pacientu organizācijas pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām analizē partiju piedāvājumus veselības nozares sakārtošanai un apspriež tos ar partiju izvirzītajiem nozares ministru kandidātiem, Latvijā līdz šim nav tikusi rīkota. Ar šādu soli nevalstiskās organizācijas iesaistās veselības aprūpes sistēmas pilnveidošanā kā līdzvērtīgi sadarbības partneri valsts sektoram un reāli ietekmē politikas veidošanu, nevis ir tikai prasītāji un valsts budžeta patērētāji. Arī diskusijas laikā vairākkārt izskanēja viedoklis par nepieciešamību lielākas pilnvaras veselības aprūpes jomā uzticēt pacientu organizācijām, kuras ir neaizstājamas un ļoti efektīvas tādās jomās kā pacientu izglītošana, apmācība u.c.
„Šī diskusija ir unikāla iespēja pacientiem uzdot sev svarīgāko jautājumu konkrētam politiķm, savukārt politisko partiju pārstāvjiem tiek dota iespēja paraudzīties, kas nozarē notiek patiesībā, nevis uz papīra,” atklājot pasākumu, sacīja Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO valdes priekšsēdētāja Gunta Anča. Diskusijā piedalījās Ilze Viņķele (Vienotība), Dins Šmits (Zatlera reformu partija), Viktors Jaksons (Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!”/Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”), Uldis Līkops (Saskaņas Centrs), Juris Bārzdiņš (Zaļo un zemnieku savienība), Jānis Zaržeckis (Šlesera reformu partija LPP/LC).
Veselības nozarē darāmais diskusijā tika aplūkots trīs jomās – veselības aprūpes budžeta iespējas, ambulatoro pakalpojumu pieejamība, kā arī stacionārā aprūpe.
Katram pārstāvot savu partiju un piedāvājot savu programmu, veselības ministru kandidāti kopumā bija vienoti jautājumā par to, ka veselības aprūpes budžeta finansējums ir jāpalielina, taču tas nav iespējams bez uzsākto reformu turpināšanas.
I.Viņķele uzsvēra nepieciešamību izmaksu ziņā daudz dārgāko veselības aprūpi slimnīcās vairāk aizstāt ar ambulatoro aprūpi, kā arī īpaši akcentēt veselības veicināšanu. D.Šmits aicināja veselības jomu integrēt visās politikās un veicināt dažādu resoru sadarbību veselības sistēmas uzlabošanai. J.Zaržeckis savukārt uzsvēra nepieciešamību palielināt medicīnai finansējumu vismaz līdz Igaunijas un Lietuvas līmenim, jo pacienti, atšķirībā, piemēram, no Zviedrijas, Latvijā nestāv rindās pie ārsta vai uz slimnīcu gultām, bet gan pēc naudas - mūsu klīnikas un mediķi stāv dīkā un pacientus nevar apkalpot, jo trūkst naudas. U.Līkops atgādināja Latvijas ārkārtīgo gausumu savulaik rakstīto veselības aprūpes reformu ieviešanā, kur Igaunija un Lietuva tikušas daudz tālāk un ir sekmīgākas. V.Jaksons saistībā ar veselības aprūpes budžetu uzsvēra nepieciešamību samazināt nemedicīniskos izdevumus veselības aprūpē (telpas, apkure, milzīgu slimnīcu uzturēšana u.c.), kas, pēc Pasaules Bankas datiem, joprojām veido ap 40% no kopējo veselības aprūpes izdevumu īpatsvara. Viens priekšlikums ceļā uz to esot apvienot Veselības un Labklājības ministrijas. Savukārt pašreizējais veselības ministrs J.Bārzdiņš akcentēja nepieciešamību samazināt maksas pakalpojumu īpatsvaru, kas Latvijā ir ļoti lieli.
Ambulatorās jomas analīzē partiju pārstāvji iezīmēja nepieciešamību uzlabot ģimenes ārstu pieejamību, uzlabojot ārstu darba kvalitāti, kā arī samazināt rindas pie speciālistiem un uz izmeklējumiem. Tāpat tika diskutēts par kompensējamo medikamentu sistēmas uzlabošanu, piemēram, no valsts puses nodrošinot kompensāciju ne tikai medikamentiem hronisko slimību, bet arī akūtu saslimšanu gadījumā, piemēram, kaut daļēji kompensēt antibiotikas pneimonijas pacientiem – ja nav naudas to iegādei, pacients nonāk slimnīcā, kas valstij izmaksās daudz dārgāk.
Pacientu organizāciju pārstāvju uzdotie jautājumi iezīmēja gan plašākas veselības nozares problēmas, piemēram, kā nodrošināt veselības aprūpes kvalitāti, ja pašvaldību politiķi nākotnē uzņemtos lielāku atbildību par veselības naudas sadali, gan ļoti personīgi – vai Jūrmalā atjaunos slēgto diabēta apmācības centru, kāpēc valsts neapmaksā specifisku briļļu iegādi pacientiem ar smagiem redzes traucējumiem, kāpēc Strazdumuižas pansionātā nav zobārsta u.c.
Diskusijas noslēgumā dalībniekiem tika dota iespēja balsot par savu ministra kandidātu. Lielāko balsu skaitu ieguva pašreizējais veselības ministrs J.Bārzdiņš no ZZS (20%), viņam sekoja D.Šmits no ZRP (15%), trešo un ceturto vietu dalīja I.Viņķele no Vienotības un V.Jaksons no Visu Latvijai/TB/LNNK (katram 12%), 8% balsu ieguva Uldis Līkops no Saskaņas centra, bet 31% balsotāju nebija izlēmuši, kuram ministra kandidātam atdot savu balsi.
To, kāda būs Latvijas iedzīvotāju reālā izvēle 11. Saeimas vēlēšanās, mēs uzzināsim jau pavisam drīz – 17. septembrī. Pagaidām SUSTENTO ir gandarīts, ka pacientu organizāciju pārstāvji ne tikai guva iespēju diskusijā uzdot savus jautājumus, bet arī par to, ka partiju piedāvātie veselības jomas eksperti varēja novērtēt nevalstiskās organizācijas kā līdzvērtīgus sadarbības partnerus.
 
Iveta Neimane, SUSTENTO Veselības politikas koordinatore 
Kontaktiem: mob. tālr.: 29191600; iveta.neimane@sustento.lv.
Diskusijas

 

Apmeklētāji: 3940588