sākumlapajūsu jautājumslapas karte Ru En
AA  
SUSTENTO > Eiropas lietas > Eiropas forums cilvēkiem ar invaliditāti > EDF jaunumi 2011.gada martā Drukāt
EDF jaunumi 2011.gada martā
 
Šai direktīvai ir ļoti liela nozīme, jo tajā atzītas pacientu tiesības uz pārrobežu veselības aprūpi. Eiropas Padome apstiprināja Eiropas Parlamenta direktīvas projektu, kura “mērķis ir sekmēt pieejamību drošai un augstas kvalitātes pārrobežu veselības aprūpei un veicināt dalībvalstu sadarbību veselības aprūpē”, un visbeidzot to akceptēja. Tas ir ilga likudomšanas procesa rezultāts, tā kā sākotnējo likumdošanas dokumentu Komisija ierosināja 2008. gada jūlijā, un šis ierosinājums tika apspriests visās ES institūcijās.   2010. gada decembrī otrajā lasījumā beidzot tika panākts kompromiss starp Beļģijas prezidentūru un Eiropas Parlamenta pārstāvjiem.
Nupat pieņemtajā direktīvā skaidrotas to pacientu tiesības, kuriem nepieciešama veselības aprūpe citā dalībvalstī, un tā papildina pacientu tiesības, kas atzītas Regulā 883/04 (Sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšana). 
Direktīvā ir ietverti daži noteikumi par pacientu ar invaliditāti tiesībām, to starpā sekojošie:
        Ārstējošajai dalībvalstij, kurā pacients ir saņēmis veselības aprūpi, ir jāatlīdzina veselības aprūpes izdevumi, ko būtu uzņēmusies piederības dalībvalsts, tieši atlīdzinot pacientam viņa izdevumus vai samaksājot veselības aprūpes sniedzējam. Tās [piederības dalībvalstis] var nolemt atlīdzināt (pat tādā gadījumā, ja šīs izmaksas veselības aprūpes sniegšanas gadījumā viņu teritorijā netiek atlīdzinātas) “citas saistītās izmaksas, piemēram, uzturēšanās un ceļa izdevumus vai citus papildu izdevumus, kas, saņemot pārrobežu veselības aprūpi (…) var rasties cilvēkam ar invaliditāti, saskaņā ar valsts likumdošanu un ar nosacījumu, ka ir pietiekams daudzums dokumentu, kas nosaka šīs izmaksas”. (Direktīvas 7, 4 §3 pants).
        Dalībvalstīm ir pienākums izveidot valsts kontaktpunktus, kam jāinformē pacienti par viņu tiesībām, kā arī par pāarobežu veselības aprūpes saņemšanas praktiskajiem aspektiem. Pacientiem pēc viņu pieprasījuma ir jānodrošina izsmeļoša informācija un norādījumi par slimnīcu pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti, kā to nosaka Direktīvas 4, 2 (a) punkts. Bez tam, valsts kontaktpunktu sniegtajai informācijai jābūt viegli pieejamai un pieejamai caur elektroniskajiem saziņas līdzekļiem cilvēkiem ar invaliditāti piemērotā formātā (Direktīvas 6, 5 punkts).
        Piederības dalībvalsts tomēr var atteikties piešķirt iepriekšēju atļauju veselības aprūpei, ar stingru nosacījumu, ka tas nedrīkst būt patvaļīgs diskriminācijas līdzeklis vai nepamatots šķērslis pacientu tiesībām brīvi pārvietoties. Tā nedrīkst atteikties piešķirt iepriekšēju atļauju, ja pacients ir tiesīgs saņemt veselības aprūpi saskaņā ar 7. pantu un, “kad nepieciešamo veselības aprūpi nav iespējams sniegt piederības valsts teritorijā un termiņos, kas ir medicīniski pamatoti, balstoties uz (…) pacienta invaliditātes raksturu (kā vienu no vēl citiem pamatojumiem) laikā, kad atļaujas pieprasījums ticis iesniegts vai atjaunots”.
        Komisija atbalstīs dalībvalstis to centienos izveidot Eiropas uzziņu tīklus starp veselības aprūpes sniedzējiem un ekspertu centriem tajās dalībvalstīs, kuras cenšas realizēt Eiropas sadarbības potenciālu un uzlabot veselības aprūpes pakalpojumus un ekspertīzi savā valstī (Direktīvas 12, 2 pantā minēto mērķu saraksts). Dalībvalstis tiek mudinātas sekmēt šo tīklu izveidošanu, piesaistot atbilstošus veselības aprūpes sniedzējus un ekspertu centrus, nodrošinot tos ar informāciju visā valsts teritorijā un veicinot to līdzdalību šais tīklos.  
        Tā kā dalībvalstīm kopš Direktīvas stāšanās spēkā būs 30 mēneši laika, lai iestrādātu Direktīvu valsts likumdošanā, EDF biedriem vajadzēs sekot līdzi šim īstenošanas procesam, lai pārliecinātos, ka jaunā likumdošana ņem vērā viņu kā pacientu tiesības saņemt pārrobežu veselības aprūpi.
Komisijai palīdzēs komiteja, kas sastāvēs no dalībvalstu pārstāvjiem, un to vadīs komisijas pārstāvis, kā noteikts Direktīvas 16. pantā. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus (tādus kā pasākumi, kas veicami, lai izslēgtu īpašas medikamentu kategorijas vai medicīniskas ierīces no recepšu atzīšanas saskaņā ar nosacījumiem, vai pieņemt kritēriju un nosacījumu sarakstu, kas jāievēro Eiropas references tīkliem un kas tiek prasīts no veselības aprūpes sniedzējiem, kas vēlas pievienoties Eiropas references tīklam) piecus gadus no Direktīvas spēkā stāšanās brīža, un sešus mēnešus pirms šī perioda beigšanās tai jāiesniedz ziņojums, kā to paredz Direktīvas 17. pants.
Lai pārliecinātos, ka Direktīvas mērķi dalībvalstīs tiek sasniegti, 54 mēnešus pēc Direktīvas stāšanās spēkā Komisija iesniegs ziņojumu Eiropas Parlamentam un Eiropas Padomei (Direktīvas 20 pants). Pēc tam tai vajajdzēs iesniegs ziņojumu ik pēc trim gadiem. Lai to izdarītu, Komisijai būs jāizvērtē sistēma un prakse, kas ieviesta dalībvalstīs, no kurām tiek sagaidīts, ka tās sniegs Komisijai savu palīdzību un pieejamu informāciju. EDF biedri var apsvērt iespēju sazināties ar savas valsts valdību un piedalīties sistēmas un prakses novērtēšanā, lai pārliecinātos, ka tiek ņemtas vērā pacientu ar invaliditāti tiesības.
Contact: Janina Arsenjeva | janina.arsenjeva@edf-feph.org | +32 2 282 46 02
 
Diskusijas

 

Apmeklētāji: 4135586