sākumlapajūsu jautājumslapas karte Ru En
AA  
SUSTENTO > Visi jaunumi > SUSTENTO rīkotā apaļā galda diskusija par veselības aprūpi Drukāt
SUSTENTO rīkotā apaļā galda diskusija par veselības aprūpi

Diskusijas iemesls bija SUSTENTO veiktā ikgadējā pacientu aptauja, kuras nule apkopotie dati šogad parāda pacientiem īpaši nelabvēlīgas tendences. Lai nepieļautu situācijas tālāku pasliktināšanos, SUSTENTO uzskata par svarīgu nekavējoties noteikt galvenos uzdevumus ambulatorās aprūpes pieejamības uzlabošanai īstermiņā un ilgtermiņā. Tāpēc aicinājām kopā pacientu pārstāvjus, veselības aprūpes politikas organizatorus, veidotājus un iesaistītās organizācijas, lai dzirdētu, kas būtu darāms, lai tūkstošiem hroniski slimo un vienkārši īslaicīgi saslimušo iedzīvotāju netiktu liegtas tiesības ārstēties.

Slikti un kļūst vēl sliktāk

Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka situācija ir slikta un diemžēl kļūst vēl sliktāka. Pēdējā gada laikā Latvijā pieaug hroniski slimo iedzīvotāju skaits, kuriem trūkst naudas ārstēšanās izdevumu segšanai, liecina SUSTENTO aptaujas dati. Ja pirms gada savus ģimenes ienākumus par nepietiekamiem ārstēšanās vajadzībām aptaujā atzina 55% respondentu, šogad tādu ir jau 72%. Gandrīz 40% aptaujāto atzīst, ka viņiem nepietiek naudas, lai ārstētos slimnīcā, savukārt 35% trūkst naudas zāļu iegādei. Tas uzskatāmi apliecina, ka valsts finansējums vienam no veselības aprūpes sistēmas stūrakmeņiem - valsts kompensējamo zāļu iegādei - ir kritiski un nepieļaujami mazs. Zāļu pieejamība kļūst arvien ierobežotāka, kas valstij draud ar jaunām, milzīgām izmaksām par smago, ielaisto pacientu aprūpi un ārstēšanu slimnīcā. Papildus tam vēl viena drūma ziņa: pēdējā gada laikā arvien vairāk pasliktinās hroniski slimo iedzīvotāju veselība - to aptaujā apstiprinājuši vairāk nekā puse jeb 62% respondentu.

Jāatgādina, ka personu skaits, kam pirmo reizi noteikta invaliditāte, 2006.gadā Latvijā no 9856 iedzīvotājiem palielinājies līdz 14 636 2009.gadā. Tādejādi pirmo reizi par cilvēkiem ar invaliditāti atzīto iedzīvotāju skaits trīs gadu laikā palielinājies par gandrīz pieciem tūkstošiem.

Neuzklausa pacientus

Lai gan Latvijā ir notikušas jau vairākas diskusijas par veselības aprūpi, visbiežāk to dalībnieku rindās ir aizmirsta, mūsuprāt, vissvarīgākā un galvenā tās sadaļa - paši pacienti. Tā rodas dīvaina situācija, kurā eksperti, neuzdodot jautājumus, paši nolemj, kas ir labi, kas nav un ko vajadzētu mainīt. Tā teikt - mēs zinām labāk. SUSTENTO organizētā diskusija bija mēģinājums mainīt šo situāciju. Tā uzskatāma par sākotnējo iniciatīvu, kurai sagaidāms arī turpinājums. Ir jāsper nākamie soļi, līdz valdība beidzot sapratīs, ka tēriņi veselības aprūpei nav bezjēdzīgi izmesta nauda, bet gan tiešs un ilglaicīgs ieguldījums valsts turpmākajā attīstībā. Kā zināms, pat vispārdrošākie investori savu naudu ir gatavi ieguldīt tikai tādā valstī, kuras strādājošie ir veseli un darbspējīgi un kur cilvēki jūtas droši un pasargāti, ja viņu dzīvē negaidīti ienāk nelaime.

Ilgtermiņa risinājumus nepiedāvā

Aptaujas datus diskusijā uzklausīja veselības ministrs Juris Bārzdiņš, Veselības ekonomikas centra direktore Daiga Behmane, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs, Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētāja Laima Rutka, Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Kitija Blumfelde, kā arī daudzi citi sabiedrības veselības jomas un pacientu organizāciju pārstāvji.

Kaut gan klātesošos amatpersonu vārdi un amati gana nopietni, no veselības politikas veidotāju puses nopietnus ilglaicīgus risinājumus situācijas uzlabošanai diemžēl neizdevās sadzirdēt. Veselības ministrs Juris Bārzdiņš gan atzina, ka dati par to, ka iedzīvotāji nevar atļauties ārstēšanos, ir "trauksmaini", kā arī solīja, ka, tikko veselības aprūpē būs pieejami brīvi līdzekļi, tie tiks novirzīti zālēm, kas ir "prioritāte numur viens". Taču pagaidām ziņu par brīviem līdzekļiem nav. Latvija kompensējamo medikamentu apmaksai uz vienu iedzīvotāju joprojām tērē vismazāk naudas no visām Eiropas valstīm - 2009.gadā tie bija tikai Ls 39, kamēr citās valstīs Ls 200 - 400 uz iedzīvotāju.

Acīmredzot jautājums par lielāku finansējumu nav diskutējams tikai ar Veselības ministriju un tai pakļautajām iestādēm. Visām pacientu organizācijām kopīgiem spēkiem trauksme jāceļ daudz augstākā līmenī, iesaistot Saeimas deputātus, valdības pārstāvjus, dažādu citu jomu ekspertus un sabiedrību. Tikai tā varam cerēt uz kopējā veselības aprūpes budžeta palielinājumu, kas faktiski ir vienīgais risinājums, lai panāktu uzlabojumus veselības aprūpes pieejamībā.

Risinājumi un uzlabojumi īstermiņa

Tomēr priecē, ka diskusijas dalībniekiem izdevās ierosināt un vairākos gadījumos vienoties par dažādiem īstermiņa risinājumiem vai vienkāršām organizatoriskām izmaiņām, kas jau tuvākajā laikā bez papildus finansējuma varētu uzlabot pacientu situāciju.

·                       Darīt visu iespējamo, lai nepieļautu aptaujā minētās tendences, ka pacienti nevar saņemt ģimenes ārsta palīdzību garo rindu dēļ un ka ģimenes ārsti atsakās izrakstīt kompensējamos medikamentus it kā ierobežoto līdzekļu dēļ - ar šādu atteikumu saskārušies 24% aptaujāto. Veselības ministrs Juris Bārzdiņš diskusijā apliecināja, ka kompensējamo medikamentu izrakstīšanā ģimenes ārstiem nekādi finansiālie ierobežojumi nav noteikti un šādi atteikumi nedrīkst būt. Arī plānveida pierakstu pie ģimenes ārsta pacientam ir tiesības saņemt piecu dienu laikā un nedrīkst būt situācijas, kad rindā jāgaida nedēļa vai divas. Ja pacients ar šādiem gadījumiem tomēr sastopas, jāraksta sūdzība, taču ministrijā oficiālu sūdzību par šādiem gadījumiem neesot.

·                       Lai atvieglotu ziņošanu par pārkāpumiem veselības aprūpē, pacientu organizācijas rosināja Veselības ministrijai ieviest vienotu tālruni, pa kuru zinoša amatpersona uzklausītu jebkuru sūdzību veselības jomā un nodotu to tālāk izskatīšanai atttiecīgajā institūcijā. Patlaban pacientiem sūdzību nodošana bieži nav skaidra, jo Veselības ministrijā ir daudz dažādu institūciju un ne visiem ir skaidrs, ar ko katra nodarbojas. Diskusijā tika rosināts domāt arī par to, ka administratīvo lietu par pieļauto pārkāpumu varētu ierosināt, pamatojoties ne tikai uz vēstuli, kā tas ir patlaban, bet arī uz telefoniski saņemtu sūdzību, kas atvieglotu pārkāpumu atklāšanu un izskaušanu.

·                       Noteikti atbalstāma ir ideja publiskot to ģimenes ārstu vārdus, kuri brīvprātīgi ir pievienojušies Veselības ministrijas izstradātajiem kvalitātes kritērijiem ģimenes ārstu darba vērtēšanai. Ārsti, kuri tos ir gatavi ievērot, uzņemas lielākas rūpes par pacientu veselību, un pacientiem tas noteikti ir jāzina.

·                       Lai atvieglotu kompensējamo medikamentu pieejamību, diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka pacientam ārsta izrakstīto kompensējamo medikamentu recepti ir jāatļauj atprečot nevis vienā reizē, bet trīs mēnešu laikā, tā samazinot tēriņus par vienā reizē iegādājamo zāļu apjomu.

·                       Tāpat tika lemts atbalstīt pacientu izglītošanu, kurā jāiesaistās gan ārstiem, gan farmaceitiem, gan pacientu organizācijām. Tas ļautu pacientam vieglāk izdarīt izvēli, iegādājoties kompensējamās zāles, ja tiks ieviesta Veselības ministrijas iecere zāļu receptēs ārstiem likt norādīt tikai zāļu vispārējo nosaukumu.

·                       Atbalstu guva ideja aptiekās, līdzīgi kā bankās, ieviest tā sauktās sarkanās līnijas, lai pacients konfidenciāli un netraucēti, bez citu pircēju klātbūtnes, ar farmaceitu varētu pārrunāt sev nepieciešamo zāļu iegādi, izmaksas, efektivitāti u.c. jautājumus. Vēl tika ierosināts aptiekā redzamā vietā aptiekā nolikt sūdzību tālruņa numuru, lai nepieciešamības gadījumā ikviens var ātri piezvanīt.

·                       Tāpat aptiekām vairāk jādomā, kā pildīt likumā noteikto prasību un pacientiem nepieciešamo medikamentu nodrošināt divu dienu laikā neatkarīgi no vietas Latvijā, kur tas tiek pieprasīts.

Diskusijas

 

Apmeklētāji: 4222850