Ņemot vērā Latvijas atbildīgo amatpersonu nespēju uzlabot kritisko situāciju veselības aprūpē, kas novedusi pie tā, ka pacientu mirstība slimnīcās ir pieaugusi par vairāk nekā trešdaļu, mediķu un pacientu intereses pārstāvošās organizācijas ir uzrakstījušas sūdzību Eiropas ombudam. To būs iespējams parakstīt arī Latvijas iedzīvotājiem.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija "Sustento" priekšsēdētāja Gunta Anča un Latvijas Pacientu ombuda vadītāja Liene Šulce aicina ombudu palīdzēt nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem tādu veselības aprūpi, kādu garantē Eiropas Savienības (ES) tiesību akti. Sabiedrisko organizāciju vadītāji ir atsaukušies uz ES politikas dokumentiem, kā svarīgāko atzīmējot Pamattiesību hartu. Viņi atgādina, ka aizvadītā gada februārī arodbiedrība, Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Slimnīcu biedrība vērsās pie EK pārstāvniecības Latvijā, lūdzot nekavējoties darīt visu iespējamo, lai palīdzētu pasargāt Latvijas veselības aprūpi no sairšanas. Organizāciju pārstāvji norādīja, ka jau 2006. gadā Latvijas veselības aprūpes nozare saņēma kritisku darba rezultātu vērtējumu, kā arī vienu no mazākajiem valsts budžeta finansējumiem ES – tikai 3,7% no iekšzemes kopprodukta, kas ievērojami palielināja pacientu līdzmaksājumus. Arī Pasaules veselības organizācija savā 2009. gada ziņojumā ir pievērsusi uzmanību sliktajam Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpes stāvoklim – 30% iedzīvotāju nevarēja atļauties apmeklēt ārstu naudas trūkuma dēļ.EK jau pirms saprašanās memoranda noslēgšanas bija informēta par neapmierinošo situāciju Latvijas veselības aprūpē, tomēr konkrēta rīcība, lai nodrošinātu ES politisko dokumentu ievērošanu, nesekoja. Vēstulē uzsvērts, ka EK bezdarbībai šajā jautājumā ir bijušas smagas sekas – no 2008. līdz 2010. gadam Latvijas valdība ir samazinājusi valsts finansējumu veselības aprūpei par aptuveni 25%. EK šajā laikā nav pievērsusi ne mazāko uzmanību tam, kā finansējuma samazinājums un strukturālās reformas ir ietekmējušas veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību Latvijā. Papildus saprašanās memorandā starp ES un Latvijas Republiku bez jebkāda pamatojuma ir norādīts, ka ir labi sasniegumi reformu īstenošanā veselības nozarē. Šos "labos sasniegumus" raksturo skaitļi: saskaņā ar "Sustento" datiem 55% pacientu veselības stāvoklis pēdējā laikā ir pasliktinājies; saskaņā ar valdības datiem Latvijā trīs reizes vairāk iedzīvotāju nekā vidēji ES neveic veselības pārbaudes nepietiekamas pieejamības dēļ; kopš 2009. gada 1. jūlija pieaugušie vairs nesaņem valsts apmaksāto plānveida diennakts medicīnisko palīdzību slimnīcās; par šogad sniegto neatliekamo medicīnisko palīdzību valsts jūnijā ir parādā slimnīcām 13,5 miljonus latu; mirstība slimnīcās ir pieaugusi par vairāk nekā trešdaļu utt.

Arodbiedrības vadītājs V. Keris cer, ka Eiropas ombuds palīdzēs atrast kopsaucēju, izeju no kritiskās situācijas. V. Keris: "Ir jau arī garais ceļš – uz šī pamata vērsties Eiropas Kopienas tiesā, bet tas ir ļoti ilgs process. Ņemot vērā, ka pieaug mirstība, jautājums ir jārisina operatīvi."

Veselības ministrs Didzis Gavars, uzzinot par sūdzību Eiropas ombudam, nebija īpaši runīgs, vien sacīja, ka ļoti atbalstot valsts aktīvo cilvēku iesaistīšanos svarīgos procesos un sekošot līdzi. "Mēs darbojamies vienā virzienā, lai veselības budžets būtu lielāks un pacientiem nodrošinātas iespējas ārstēties. Veidojot 2011. gada valsts budžetu, prasīsim naudu plānveida medicīnas pakalpojumiem. Mums ir daudz darba," teica Gavars un garākās sarunās neielaidās.

Iesaistās Saeimas priekšsēdētājs

Iveta Šulca, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja, norāda, ka katra valsts pati nosaka, kādu sava kopprodukta daļu novirzīt veselības aprūpei un kā to sīkāk sadalīt, organizēt un pārvaldīt.

I. Šulca: "Jā, Eiropas Savienībai ir savi sociālie mērķi, un, pievienojoties tai, Latvija pati apņēmās īstenot tādu nacionālo politiku, kas to tuvinās ES sociālajiem mērķiem; viens no tiem ir augsta līmeņa veselības aprūpe. Taču reālās iespējas nosaka reālais finansējums. Tas šobrīd ir nepietiekams. Sadarbojoties ar Latvijas valdību finanšu krīzes pārvarēšanā, ES seko, lai publiskā sektora izdevumu samazinājums neskartu veselības aprūpi.

Jāatgādina, ka Latvijai kā ES dalībvalstij ir pieejams arī unikāls neatmaksājams ES finanšu resurss jeb struktūrfondi. Veselības nozarei pieejamais finansējums no 2007. līdz 2013. gadam ir vairāk nekā 160 miljoni latu. Tā ir nauda, kuras Latvijai nebūtu, ja tā nesastāvētu Eiropas Savienībā.

Eiropas Komisija vienmēr uzsvērusi, ka labas politikas priekšnoteikums ir savlaicīga sociālo partneru iesaiste lēmumu sagatavošanā – jo sevišķi tas attiecas uz nepopulāriem lēmumiem, bez kuriem nav iespējama budžeta deficīta samazināšana. Parakstu vākšana un solījums vērsties pie Eiropas ombuda liecina, ka šajā jomā vēl ir iespējami uzlabojumi." Jūlija nogalē Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze pēc arodbiedrības vadības vēstules saņemšanas ir nolēmis sasaukt sanāksmi, kur uzaicināti piedalīties ne tikai arodbiedrības pārstāvji, bet arī finanšu un veselības ministri, kā arī Saeimas atbildīgo komisiju deputāti, lai izskatītu jautājumu par finansējuma piešķiršanu veselības aprūpei.

  Sīkāku informāciju par parakstu vākšanas gaitu un turpmākajām protesta akcijām var saņemt LVSADA birojā Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31, 302. telpā, kā arī LVSADA mājas lapā www. lvsada.lv.