Septiņiem miljoniem eiropiešu pašlaik konstatēta Alcheimera un tai līdzīgas slimības. Eiropas Komisija prognozē, ka turpmāko 20 gadu laikā šis skaitlis dubultosies. Lai palīdzētu novecojošajai Eiropas sabiedrībai tomēr izvairīties no šīs kaites, Eiropas Komisija aicina dalībvalstis sākt koordinētu rīcību tās efektīvai profilaksei, diagnostikai, ārstēšanai, kā arī aprūpei tiem, kas jau cieš no šīs slimības.

Andrula Vasiliu, ES veselības komisāre: "Demences izraisīts prāta spēju zudums nav normāla ar novecošanu saistīta parādība. Tā kā Eiropas sabiedrība noveco, mums ir jāstrādā kopīgi, lai labāk izprastu un nepieļautu šīs slimības. Mūsu solidaritātei ar cilvēkiem, kas cieš no demences, jāizpaužas, daloties labākajā praksē attiecībā uz viņu aprūpi, respektējot viņu tiesības un izrādot cieņu."

Tādēļ Eiropas Komisija arī aicinājusi valstis apvienot resursus, lai labāk koordinētu pētniecības darbus neirodeģeneratīvo slimību jomā – īpaši attiecībā uz Alcheimera slimību. Šim nolūkam EK pirmo reizi plāno veikt kopīgus ieguldījumus pētniecībā, nevis darīt to atsevišķi. Būtiski esot plānot, veikt ieguldījumus un sadarboties šajā jomā jau šodien, lai ar šīm slimībām saistītās sociālās izmaksas nākotnē nekļūtu milzīgas. Turklāt ikvienam, kas saslimis ar kādu no šīm kaitēm, kā arī viņu tuviniekiem, nepieciešama cerība un iespēja dzīvot normāla cilvēka dzīvi, uzsver EK. Jāpiezīmē, ka jau tagad, samazinoties ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitam, ekonomiskais slogs, kas saistīts ar šīm saslimšanām, tikai pieaug. EK norāda – 2005. gadā kopējās izmaksas par to pacientu tiešo un neoficiālo aprūpi, kas cieš no Alcheimera slimības un citām demences formām, ES 27 dalībvalstīs bija 130 miljardi eiro – 21 000 eiro par vienu pacientu; 56% bija netiešās aprūpes izmaksas.

Janess Potočniks, ES zinātnes un pētniecības komisārs: "Mēs vēlamies, lai pētniecības loma, risinot tādas sociālās problēmas kā, piemēram, Alcheimera un radniecīgas slimības, būtu nozīmīgāka. Komisija līdz šim ir atbalstījusi Eiropas pētniecības projektus, kuros piedalās labākie zinātnieki šajā jomā. Taču nozīmīgs solis būs sperts, kad dalībvalstis sāks koordinēt valsts programmas, ņemot vērā kopējos mērķus. Līdz ar ierosināto Ieteikumu par kopīgu pētniecības plānošanu mēs aicinām dalībvalstis būt pragmatiskām attiecībā uz resursu apvienošanu un ieguldījumiem pētniecībā, lai labāk cīnītos pret Alcheimera un citām neirodeģeneratīvajām slimībām. Šī ir iespēja Eiropas zinātnei un atsaukšanās uz mūsdienu sabiedrības problēmām."

Jaunā EK iniciatīva saistībā ar Alcheimera slimību ir pirmā, kurā jau 20 ES dalībvalstis izteikušas gatavību kopīgam darbam. Tās piekritušas EK izvirzītajiem četriem pamatmērķiem – savlaicīga demences diagnosticēšana, kas ļautu samazināt saslimšanas risku, uzlabot pētniecisko pasākumu koordinēšanu ES, dalīties labākajā praksē, izveidot forumu ar pacientu tiesību, neatkarības un cieņu saistīto jautājumu apspriešanai.

Piebildīsim, ka visbiežāk konstatētās prāta spēju zaudēšanas formas Eiropas Savienībā ir Alcheimera slimība – aptuveni 70% gadījumu, un vaskulārā demence – mazāk par 30%.