Pirms 10 gadiem Latvijas sabiedriskajā un sociālajā dzīvē – pasaulē – ikdienā parādījās jauns jēdziens “Aspazija” – Latvijas sieviešu invalīdu asociācija (LSIA).
Vairāk nekā 500 Latvijas sievietes ar invaliditāti apvienojās organizācijā, kura savieno Rīgu un 10 Latvijas novadus un pilsētas, lai kopīgi darbotos, kopīgi pierādītu savas tiesības uz tādu pat vienkāršu pilnasinīgu sievišķīgu laimi kā jebkurai sievietei Latvijā.
Tās nav tikai saviesīgas satikšanās, savu bēdu un prieka stāstu noklausīšanās, bet kopīga mācīšanās, kopīga jaunu talantu, iespēju un sevis apliecināšanas meklējumi, kopīgu Eiropas projektu realizēšana, svešvalodu mācīšanās, nūjošana un dažādu rokdarbu darināšana, dziedāšana un – neticami, bet – DEJA.
„Kā lapas vējā veldamās
Mēs dejas viesuļos
Griežamies,” -
pagājušā gadsimta sākumā rakstīja mūsu vētras un trauksmju laikmeta dzejniece, lepnā Aspazija. Ne velti Aspazijas vārdu asociācija paņēma par savu nosaukumu un vadmotīvu – būt lepnām un neatkarīgām – kā Viņa.
Viņas varbūt nevirpuļo kā apkaisušas un trakas, viņu dejās ir cildenums, plastika, sievišķība, elegance. To pasvītro tērpi – trīs tērpu kārtas, kas piemērotas dažādiem uzstāšanās gadījumiem un tā arī tiek saukti – Baznīcas, Balles, Vasaras. Šim romantiskajam dejas valdzinājumam nespēja pretoties pat LSIA dibinātāja un prezidente Ilze Laine, kura līdz tam bija bijusi vien pacietīga dejas un baleta skatītāja. Nu „Aspazijā” ir par vienu staltu smaidīgu dejotāju vairāk.
Deju kopa „Aspazija”, kuru 2003. gadā izveidoja Laimdota Andersone, bet tagad turpina vadīt jaukā un iejūtīgā Antra Zūkere, pieder Eiropas senioru deju pasaulei, kas radās pēckara Eiropā un domāta cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma, lai viņus savstarpēji ievadītu Eiropas veco kultūras tautu deju pasaulē. Tur skan grieķu, spāņu un itāliešu ritmi, tur dejā uzplaukst Britu salu dažādās krāsas, tur franči un vācieši, tur skandināvi ... Arī latvieši jau paspējuši izdarīt savu pienesumu – latviešu deju svītu.
„Aspazijas” dejotājas lepojas pašas ar savu horeogrāfi. Tā ir bijusī farmaceite Laima Jēkabsone, kura studiju gados dejoja slavenajā Universitātes „Dancī” pie paša Ulda Žagatas. Laimas dejrades „spalvai” pieder gan „Vēju stundā” un „Paldies, jums” ar Raimonda Paula mūziku, gan skaistais angļu valsis „Dejosim”, gan dvēseliskais „Edelveiss” no filmas „Mūzikas skaņas”. Laimas deju būtība slēpjas izjustā muzikalitātē un apgarotā sapņainībā.
Aspazijas dejo čakli. Šajā laikā ir sniegti vairāk kā 100 koncerti visās Latvijas malās – kultūras namos, estrādēs, baznīcās, Siguldas astoņsimtgades svinībās, jubilejās, parku svētkos. Tradicionāli jau kļuvuši LSIA „Aspazija” organizētie Vasarsvētki Grīziņkalnā, kur vienmēr tiek aicināti piedalīties tuvākie senioru deju kolektīvi. Katru gadu dejotājas uzstājas Brīvdabas muzeja gadatirgū un Lietišķo sieviešu apvienības rīkotajā Katūna ballē. Deju solis šodien aizsniedz arī Lietuvu, Igauniju, Vāciju un Zviedriju. Pie kam, no katras valsts tiek atvestas arī jaunas ierosmes un idejas. Visur „Aspazijas dejotājas uzņem ar neviltotu sirsnību un apbrīnu. „Aspazijas” dejotājas pašlaik ir kaut kas eksotisks un publikai visai saviļņojošs – jo sevišķi, kad tiek izpildīts Emīla Dārziņa Melanholiskais valsis. Sievietes uzvar gadus, nevarību, sāpes, gremdējas skaistās atmiņās un laimīgās nojautās par nākamajām dienām. Neesmu redzējis izjustāku Melanholiskā valša lasījumu, lai gan to centušies interpretēt daudzi...
Starptautiskajā salidojumā Valkā un Vīna svētkos Sabilē nācās vērot seniores un viņu starpā „Aspaziju” klātbūtnē un tuvplānā. Publikai tas bija saviļņojošs atklājums. Nav jau vajadzīgi virtuozi pas un ugunīgi triki. Dejā – apgalvo Aspazijas – pats galvenais ir dvēsele.
Viena no dejojošajām Aspazijām Elfrīda Ezeriņa saka:
Kopīgi ieguldītais darbs gandarī ne tikai mūs, bet priecē arī līdzcilvēkus, skatītājus, un tas ir dubults guvums. Paldies par šo brīnišķīgo emocionālā pacēluma brīdi dejā!
Deja spēj pacilāt un arī mierināt. Pēc smagiem dzīves pārbaudījumiem tā palīdz atgūties un rast līdzsvaru.
Ir tik skaisti ļauties dejas brīnišķīgajam vilinājumam!
Eriks Tivums
Drukāt
