SUSTENTO > Masu medijiem > Medikamentiem tērē pat 30% no mēneša ienākumiem
Medikamentiem tērē pat 30% no mēneša ienākumiem
 
 
Medikamentiem tērē pat 30% no mēneša ienākumiem  
 
Pēdējā gada laikā samazinājusies pacientu pieejamību medikamentozai ārstēšanai un medicīnisko pakalpojumu pieejamībai. Pēc 2009. gada martā ieviestajām izmaiņām valsts kompensējamo medikamentu sistēmā un līdzmaksājuma daļas palielināšanas 45% pacientu kompensējamās zāles nepieciešamajā apjomā vairs iegādāties nespēj.
 
Ikmēneša līdzmaksājums par valsts kompensējamajiem medikamentiem 18% pacientu veido pat 30% un vairāk procentu no viņu ikmēneša ienākumiem, liecina Latvijas Cilvēku ar īpašajām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO veiktā aptauja šā gada martā. SUSTENTO valdes priekšsēdētāja Gunta Anča atzīst: „Valsts parādi slimnīcām par sniegto neatliekamo medicīnisko palīdzību ir sekas tam, ka vāji darbojas ambulatorā aprūpe, kas sevī ietver arī medikamentu pieejamību. Lai gan valsts pērn, palielinot finansējumu ambulatorai aprūpei, acīmredzot cerēja, ka tiks noņemts slogs no slimnīcām, tas nenotika, jo ambulatorai aprūpei (t.sk. komp. zālēm) nauda netika piešķirta pietiekamā apjomā. Līdz ar to pārāk daudz cilvēku nonāk slimnīcās kā neatliekamās medicīniskās palīdzības pacienti, tādejādi palielinot kopējās valsts izmaksas veselības aprūpei”.
 
Veiktais pētījums atklāj, ka 55% pacientu ar hroniskajām slimībām ģimenes ienākumi ir nepietiekami, lai segtu ārstēšanās izdevumus: 34% pacientu atzīst, ka trūkst līdzekļu medikamentu iegādei, 31% - lai ārstētos slimnīcā, savukārt 20% norāda, ka viņiem trūkst naudas analīžu un citu izmeklējumu veikšanai. Lai risinātu šo situāciju, 32% retāk apmeklē ārstu, savukārt 27% nepērk visas ārsta izrakstītās zāles.
Visbiežāk naudas medikamentiem pietrūkst cilvēkiem ar invaliditāti un vecāka gada gājuma cilvēkiem – pensionāriem. Tomēr arī strādājošo vidū ir tādi, kuriem pietrūkst naudas, lai iegādātos visus izrakstītos valsts kompensētos medikamentus.
Ja pensionāri norāda, ka apmaksāt zāles palīdz radinieki, tad strādājošie biežāk atsakās no ārstu apmeklējuma, plānveida ārstēšanās slimnīcā vai nepērk visas izrakstītās zāles.
55% aptaujāto pacientu atzīst, ka viņu veselības stāvoklis pēdējā gada laikā ir pasliktinājies. 17% pacientu norāda, ka tieši tas, ka pietrūkst līdzekļu medikamentu iegādei, ir veicinājis jau esošo hronisko slimību saasināšanos, savukārt 2% pacientu medikamentozās ārstēšanās samazinājums veicinājis jaunu slimību rašanos.
Atbildot uz jautājumu, kādiem jābūt valdības lēmumiem, lai uzlabotu pacientu medicīnisko aprūpi, 34% ierosina samazināt līdzmaksājumu par ārstēšanos slimnīcā, savukārt 61% domā, ka nepieciešamas komplekss medicīnisko pakalpojumu pieejamības problēmas risinājums - jānodrošina kompensējamo medikamentu līdzmaksājuma daļa vismaz 2009. gada I ceturkšņa līmenī, jānodrošina visu recepšu zāļu kompensācija 80% līmenī, jāpaplašina diagnožu skaits, kuru ārstēšanai pienākas kompensējamie medikamenti, jāsamazina līdzmaksājums par ārsta apmeklējumu un ārstēšanos slimnīcā.
„Līdz šim Latvijā maz tiek runāts par ES valstu pieredzi, kas paredz kompensēt izdevumus par recepšu medikamentiem. Uzskatām, ka šāda prakse jāievieš arī Latvijā, jo tas veicinās cilvēku pieejamību medicīnas pakalpojumiem. Kā apliecina pētījums - daudzi cilvēki, taupot naudu, neiegādājas ārsta izrakstītos medikamentus un līdz ar to iegūst hroniskas slimības, kas vēlāk prasa no valsts ievērojamus papildu līdzekļu to ārstēšanai, kā arī palielina valsts neatliekamās palīdzības izmaksas. Recepšu medikamentozās ārstēšanas nodrošināšana kļūst īpaši būtiska tieši šobrīd, kad ļoti lielai sabiedrības daļai trūkt naudas. Tās taupīšana uz veselības rēķina šodien radīs būtisku izdevumus rīt. Turklāt vērojama tendence, ka cilvēki ne tikai neatļaujas apmeklēt ārstu, bet arī cenšas taupības nolūkos medikamentus aizstāt ar pārtikas piedevām, kurām nav nekāda ārstnieciskā efekta,” saka SUSTENTO valdes locekle Iveta Neimane.  
            Diemžēl mūsu rīcībā esošie dati par budžeta statistiku grauj ilūzijas, ka papildu naudu valsts kompensējamajām zālēm valdība vēlēsies atrast. 2009. gadā - pēc grozījumu veikšanas valsts budžetā - kompensējamajiem medikamentiem budžets no 66,4 miljoniem tika samazināts uz 63,4 miljoniem latu. Lai gan 2010. gadā kompensējamajiem medikamentiem tiek atvēlēts 71 miljons latu, aptauja pierāda, ka joprojām tas ir nepietiekami, lai segtu pacientu neatliekamās vajadzības. Valsts kompensētā daļa no kopējā zāļu patēriņa Latvijā ir ļoti neliela - tikai 36%. Salīdzinoši Eiropas valstīs publiskie fondi un veselības aprūpes budžets sedz pat 70 - 80% no kopējā zāļu tirgus. Gribu atgādināt, ka mūsu valstī joprojām ir viszemākie zāļu iegādes kompensācijas izdevumi Baltijas valstīs. Šogad Latvijā uz vienu iedzīvotāju zāļu iegādes kompensācijai tiek atvēlēti 32 lati, Lietuvā – 42 lati, savukārt Igaunijā – 46 lati, bet citās Eiropas Savienības valstīs –vidēji 224 lati gadā. Nauda ir ārkārtīgi nepieciešama, jo tas vairs nevienam nav noslēpums, ka cilvēki Latvijā ir ļoti slimi – aug onkoloģisko slimnieku skaits, sirds un asinsvadu, bronhiālās astmas pacientu skaits u.c.”, atzīst SUSTENTO valdes priekšsēdētāja Gunta Anča.
Lai neciestu neaizsargātākā sabiedrības daļa, saglabājoties valsts vispārējai ekonomiskajai stagnācijai, nepieciešamība palielināt valsts kompensācijas procentu medikamentiem un kompensējamo medikamentu kopējo budžetu kļūst pilnīgi obligāta. LR Ministru kabineta 2009. gada lēmums par trīs kompensācijas kategorijas valsts kompensējamajiem medikamentiem ieviešanu Latviju ir atvirzījis 2007. gada pavasara situācijā, kad lielai daļai diagnožu, kurām šobrīd ir samazināts kompensācijas apjoms, tas tika paaugstināts. Jāatgādina, ka kopš 2009.gada 1.marta ir noteiktas trīs kompensācijas kategorijas valsts kompensējamajiem medikamentiem 100%, 75% un 50% apmērā iepriekšējo –100%, 90%, 75% un 50% vietā.  
 
SUSTENTO aptauja tika veikta 2010. gada martā visos Latvijas reģionos, pēc nejaušības principa aptaujājot poliklīniku un veselības centru apmeklētājus. 17 % respondentu ir vecumā līdz 40 gadiem, 40% vecumā no 40 līdz 50 gadiem, 32% vecāki par 70 gadiem. 35% aptaujāto strādā, savukārt 65% ir pensionāri vai saņem invaliditātes pensijas. 
 
 
Papildu informācija:
SUSTENTO valdes locekle Iveta Neimane
Tālr. + 371 67590437
Mob.tālr. + 371 29191600
e- pasts: iveta.neimane@sustento.lv