SUSTENTO > Visi jaunumi > Jūrmalā atklāta pirmā pludmale cilvēkiem ar īpašām vajadzībām
Jūrmalā atklāta pirmā pludmale cilvēkiem ar īpašām vajadzībām

15.05.2013

Jūrmalā atklāta pirmo pludmali cilvēkiem ar īpašām vajadzībām

2013. gada 19. maijā plkst. 12 Kauguros (Jūrmala) pie glābšanas stacijas tika atklāta pilsētas pludmale, kas pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Ceremonijā piedalījās Jūrmalas domes, sabiedrisko organizāciju "Es redzu", "Apeirons", "Kopā būt", Sustento, Latvijas Neredzīgo Sporta savienības un Jauniešu domes pārstāvji, cilvēku ar redzes traucējumiem Dienas centra klienti, Kauguru iedzīvotāji un citi jūrmalnieki.

Pēc sociālo, veselības, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētājas Dzintras Homkas apsveikuma pilsētas saimnieciskās un labiekārtošanas nodaļas vadītājas Zandas Sapronovas vadībā tika pārbaudīta pludmales infrastruktūra. Jūrmalas pilsētas dome šīs pludmales vajadzībām dāvināja unikālu pludmales aprīkojumu – tandēmvelosipēdus un īpašas skanošas bumbas. Klātesošajiem bija iespēja ekspertu vadībā ar speciālu briļļu palīdzību izmēģināt un saprast, kā ir būt cilvēkam ar redzes problēmām. Varēja piedalīties „skaņas skrējienā”, skanošo bumbu stafetē, spēlēt galda tenisu neredzīgajiem, veikt „nakts” kāpienu alpīnistu sienā, un piedalīties braucienā ar tandēmvelosipēdiem maršrutā Kauguri-Vaivari-Kauguri. Turklāt šajā dienā glābšanas stacijas telpās tika atklāta biedrības „Es redzu” rīkotā fotoizstāde.

2013. gada 11. maija priekšvakarā Starptautiskās sesijas par neredzīgo integrāciju ietvaros notika apaļā galda diskusija – kādai jābūt pludmalei, lai tā būtu piemērota gan redzīgiem, gan neredzīgiem cilvēkiem. Oļegs Kolpašņikovs, biedrības "Baltais Spieķis" vadītājs, neredzīgs jahtnieks un fotogrāfs (Krievija) kā vienu no efektīvas pludmales kritērijiem minēja redzīgo un neredzīgo cilvēku proporciju tajā. Ja tajā, tāpat kā sabiedrībā kopumā, redzīgie cilvēki sastāda 92 %, bet neredzīgie 8 %, tad pludmale pilda savas funkcijas. Kā īpašu pielāgojumu Oļegs min virzošās virves, kas palīdzētu nokļūt līdz peldvietām, kā arī dažādus transportlīdzekļus un rotaļlietas bērniem. Viņš norādīja arī uz dažādiem sarežģījumiem, kas varētu rasties, piemēram, iespēju, ka negaisa laikā var arī nenostrādāt bojas ar skaņas signālu. Turklāt nedrīkst būt arī pārlieku daudz skaņas un trokšņu. "Neredzīgā galvenais ienaidnieks ir putekļusūcējs, pie ieslēgta putekļsūcēja neredzīgais neredz neko," paskaidroja eksperts no Krievijas. Viņš nostādīja mērķi, pēc kura Kauguru multifunkcionālās pludmales labiekārtotājiem ir vērts tiekties – pieprasījums un "aizrautība" no redzīgo cilvēku puses. To nav iespējams sasniegt uzreiz, taču ar laiku veidosies arī atgriezeniskā saite no pludmales apmeklētājiem.

"Te atslēgas vārds ir atvērtība. Principā, neredzīgajam ir tādas pašas problēmas, kas daudzbērnu mātei vai vecam cilvēkam. Runa nav par kādu īpašu neredzīgo vajadzību apmierināšanu, bet par elementāru piekļuvi. Kustības sākumu no vienkāršā uz sarežģīto – viegli un bez spriedzes," atzīmēja Valentīna Avi biedrības viceprezidents Marks Ofmans (Francija).

„Latvijai, kur ir 7 tūkst. redzes invalīdu, šāda pludmale tiks veidota pirmoreiz. Tāpēc nevajag steigties, ir jābalstās uz esošo starptautisko pieredzi. Ir skaidrs, ka tā nedrīkst būt neredzīgo un vājredzīgo atsevišķā pludmale, tai ir jābūt visiem pieejamai pilsētas pludmalei. Turklāt šī pludmale veiks arī kādu papildus funkciju – mazinās aizspriedumus redzīgo komunikācijā ar neredzīgajiem. Pludmales aprīkošanai jāizmanto viss tiflotehnikas jomā jau pārbaudītais, vienlaicīgi atvieglojot dzīvi "parastiem" cilvēkiem,” ir pārliecināta biedrības „Es redzu” valdes priekšsēdētāja Aivija Bārda.

Informācija un kontakti: +371 26482718, www.esredzu.lv.