SUSTENTO > Visi jaunumi > Latvijas Autisma apvienība izdod grāmatiņu par zēnu ar Aspergera sindromu - „Savādais ES”
Latvijas Autisma apvienība izdod grāmatiņu par zēnu ar Aspergera sindromu - „Savādais ES”
 Latvijas Autisma apvienība projekta „Biedrības „Latvijas Autisma apvienība” administratīvās kapacitātes stiprināšana” (līguma Nr. 1DP/1.5.2.2.2/11/APIA/SIF/196/68) ietvarosizdevusi grāmatiņu „Savādais ES”. Grāmatā stāstīts par kādu 12 gadus vecu pusaudzi, kuram ir Aspergera sindroms. Tajā sniegti ieteikumi, kā apkārtējie – klasesbiedri, skolotāji un citi cilvēki – var labāk saprast un palīdzēt bērnam ar Aspergera sindromu.

Aspergera sindroms ir viens no autiskā spektra traucējumu veidiem. Cilvēkiem ar Aspergera sindromu mēdz būt grūtības trīs jomās - valoda un komunikācija, sociālās attiecības, grūtības elastīgajā domāšanā un iztēlē. Mēdz būt arī izmainīts (paaugstināts vai pazemināts) sensorais jutīgums – cilvēks savādāk izjūt dzirdes, redzes, taustes, ožas un garšas sajūtas. Parasti šiem cilvēkiem mēdz būt kāda padziļinātu interešu joma, par kuru viņi var uzkrāt ļoti daudz zināšanu un nereti darboties šajā jomā izcili.

Katrs cilvēks ar Aspergera sindromu ir atšķirīgs, taču galvenās grūtības visiem ir kopīgas.

1.      Valodas un komunikācijas īpatnības: persona lielākoties runā literāri pareizi, bet ir grūtības uztvert apkārtējo cilvēku valodas nianses, grūtības saprast izteicienus, vārdus ar pārnestām nozīmēm, (piemēram, „uzsitīsim” klačiņu, „man atausa gaisma”), žestus, mīmiku. Dažkārt ir grūtības iesaistīties sarunā pareizā laikā (īpaši runājot pa telefonu), grūtības uzsākt sarunu. Var būt grūtības uztvert valodu, ja apkārt ir trokšņi, kā arī uztvert sev adresētu valodu vairāku cilvēku grupā (grūtības ir „sašķirot” informāciju – kad informācija ir adresēta konkrēti viņam, kad kādam citam cilvēkam), tādēļ labāk patīk sarunāties ar cilvēkiem viens pret vienu. Personai ar Aspegera sindromu (tāpat kā lielai daļai no cilvēkiem) patīk runāt par savām interesēm, nepainteresējoties, vai sarunu partnerim tas ir interesanti vai nav. Sarunā var detalizēti „izplūst” ļoti daudzos faktos, neatdalot svarīgāko no mazāk svarīgā, un, neapšaubāmi, ja sarunu partnerim šī tēma neinteresē, tad no pilnvērtīgas sarunu izveidot neizdodas. Bieži vien iztrūkst acu kontakts, kas sarunu apgrūtina vēl vairāk.

2.      Grūtības sociālajās attiecībās: grūti izprast nerakstītos sociālos likumus, saprast citu cilvēku emocijas un savstarpējās attiecības. Grūtības saprast, ko jūt un domā otrs cilvēks. Grūtības ir ar draugiem, jo daudzos gadījumos draugu vienkārši nav. Tas nenozīmē, ka cilvēki ar Aspergera sindromu nevēlētos draudzēties, bet dažkārt to vienkārši neprot izdarīt savu specifisko komunikācijas traucējumu dēļ. Ja tiek veidota ģimene, tad ir svarīgi, lai partneris zinātu par sava laulātā drauga grūtībām, jo pretējā gadījumā grūtības ir abām pusēm. Dažkārt partneris attiecībās ir vientuļš, jo personai ar Aspergera sindromu bieži vien iztrūkst iekšējās motivācijas sarunām, sociālo kontaktu veidošanai. Var būt ļoti jūtīgs uz kritiku, pārlieku kritizē citus, tajā skaitā, skolotājus, vecākus, kolēģus.  
Sabiedrībā cilvēks ar Aspergera sindromu bieži vien atstāj gudra, nedaudz īpatnēja cilvēka iespaidu. Tēmā, kas šo cilvēku interesē, viņš orientējas ļoti labi, var pārsteigt apkārtējos ar zināšanu dziļumu, savukārt par tēmām, kas neinteresē, parasti nerunā un arī neklausās.

3.      Grūtības ar elastīgo domāšanu, vēlme pēc rutīnas: cilvēkiem ar Aspergera sindromu patīk rutīna, t.i. veikt kādas darbības noteiktā secībā, patīk, ja darbības atkārtojas. Ļoti liela nozīme ir dienas plānam. Ja plānā notiek izmaiņas un cilvēks tam nav gatavs, var būt vērojama trauksme, dažkārt pat panika.

Šis nav „psiholoģisks” traucējums – tas ir, to nav izraisījusi ne audzināšana, ne vides ietekme, ne stress. Aspergera sindroma gadījumā cilvēka smadzenes apstrādā informāciju citādā veidā, un šīs izmaiņas veidojas jau bērnam piedzimstot. Cilvēks jau piedzimst ar Aspergera sindromu, un viņa saskarsmes un uzvedības īpatnības izpaužas jau pirmajos dzīves gados, taču ne vienmēr apkārtējie tam pievērš uzmanību.

Dažkārt diagnoze Aspergera sindroms tiek uzstādīta nevis bērnībā, bet tikai pusaudžu vecumposmā vai pat jau pieaugušam cilvēkam. Visbiežāk vecāki vēršas pēc speciālistu palīdzības, kad bērniem ir 4 - 6 gadi, vai pusaudžu vecumposmā – ap 5. klasi, kad bērniem skolā ir jāpārvietojas no klases uz klasi, un veidojas attiecības ar aizvien vairāk skolotājiem, kā arī daudz lielāku nozīmi iegūst vienaudžu attiecības, kuras bērniem ar Aspergera sindromu rada grūtības. Ir zināms, ka Aspergera sindroms biežāk izpaužas vīriešiem, nekā sievietēm (attiecības 9, pēc citiem datiem 10, pret vienu).

Gan tuviniekiem, gan pašam cilvēkam ar Aspergera sindromu informācija par šo diagnozi var būt ļoti nozīmīga, jo ļauj labāk izprast, kas īsti notiek, un sameklēt piemērotāko palīdzību. Lielu palīdzību cilvēkiem ar Aspergera sindromu var sniegt atbalstoša un izglītojoša psiholoģiskā konsultēšana vai psihoterapija vai psiholoģiskā konsultēšana, kas galvenokārt balstīta uz izpratnes veicināšanu par Aspergera sindromu un saskarsmes un komunikācijas prasmju attīstīšanu, kā arī logopēdu un citu speciālistu konsultācijas.

Ja grāmatiņā „Savādais ES” apskatītā tematika jums ir aktuāla, grāmatiņu varat saņemt otrdienās no 10.00 – 13.00, kā arī piektdienās no 10.00 – 17.00 Rīgā, Torņa ielā 4 – 3B, 301. kabinetā. Ja jums ir kādi papildus jautājumi vai neskaidrības par grāmatiņu vai citām Latvijas Autisma apvienības īstenotajām aktivitātēm, varat zvanīt uz tālruni: 29716155.

Par biedrību:

Latvijas Autisma apvienība ir dibināta 2006.gada 1.oktobrī. Biedrībā apvienojušies gan speciālisti, gan vecāki, kuriem ir bērni (arī jauniešu un pieaugušo vecumā) ar autiskā spektra traucējumiem. Apvienības mērķis ir cilvēku ar autiskā spektra traucējumiem tiesību un interešu aizsardzība Latvijā. Plašāku informāciju par biedrību un tās īstenotajiem projektiem varat atrast biedrības mājaslapā: www.autisms.lv