viesturs [11.03.2010 10:24]
Sandrai- e-pasts ir sustento@sustento.lv .Tā atrodama šīs lapas augšpusē virs "Jaunumi" un aploksnīte, tur ir arī adres.

Sandra Frīdemane [10.03.2010 11:43]
Kāda ir Sustento e-pasta adrese?Mājas lapā tā nekur nav atrodama.

viesturs [10.03.2010 11:35]
Labdien! Varbūt kāds zin kādu mājaslapu, kur būtu iespēja redzēt un pasūtīt riteņkrēslu? Manu svaru netur tehniskos palīglīdzekļos izsniegtie, pašam jau nemaz tik liels sev neliekos. Kā pārējiem kolēģiem iet ar ratu izturību, cik gadus varat ar vieniem nobraukt? Pēc vakardienas pārrunām ar TPC darbinieci sapratu, ka ratiņkrēsls ir vairāk domāts lai uz to skatītos nevis brīvi (iespēju robežās) dzīvotu.

Dace [09.02.2010 18:09]
Labdien!Varbūt kāds zin kur ir palicis invalīdu mākslas salons Rīgā,Ēveles ielā.Tur tika pieņemti invalīdu darbi realizācijai.Ilgu laiku veikals ir ciet ,telefonu neviens neceļ,nav ne ziņu ,ne miņu.Tomēr gribētu saņemt kādu ziņu,jo nav ne nauda,ne arī darbi atdoti atpakaļ!

Guntars [31.01.2010 14:41]
Vai pienākas kāda palīdzība,ja ir 1 grupas redzes invalīds(akls),viņš ir arī cukurslimnieks un ir jāspricējas 3 reizes dienā, viņa sieva ir lauzusi gūžas kaulu un pārvietojas ar grūtībām ? Praktiski neviens no viņiem pat uz veikalu nevar aiziet.Ja varat sniegt kādu padomu rakstiet kurants@inbox.lv

No SUSTENTO [11.01.2010 11:42]
Invaliditātes pensija, ja invaliditāte ir kopš bērnības, un pēc VDEĀK lēmuma, saniedzot 16 gadu vecumu (neatkarīgi no grupas), arī ir 75 lati. Tā mainīsies pēc 3 nostrādātiem darba gadiem.

Edgars [29.12.2009 15:41]
Jaukas aizejošā gada dienas! Lai Tavas domas auklē prieks uz saulesstaru pirkstiem, un tas nekas, ka šobrīd snieg - drīz baltums krāsās dzirkstīs, kad saule viņam pieskarsies ar dzīvinošiem pirkstiem.

sintija [28.12.2009 14:35]
Kādā vecumā sāk maksāt 3.invaliditātes grupu kopš bērnības?Vai tā pienākas no 16gadu vecuma?

Indulis [18.12.2009 22:00]
Vēlos vērst jūsu uzmanību uz šā gada rudenī būvēto Stockamann gājēju tuneli Rīgā. Es esmu draugs un pavadonis cilvēkiem ar īpašām vajadzībām tāpēc man nākas viņiem bieži palīdzēt un pārvarēt šķēršļus kur tas ir nepieciešams. Vieni no lielākiem šķēršļiem cilvēkiem ratiņkrēslā kā zināms ir tuneļi par kuriem dažreiz ir neiespējami pārvietoties un tikt lejā vai augšā par trepēm. Ja kādreiz ejot no autoostas uz Origo ielu varēja šķērsot tad tagad jāiet cauri tunelim un tāpēc arī ir ierīkots lifts invalīdiem. lai arī viņiem būtu kaut nelielas iespējas pārvietoties! Taču jau otro reizi es saskaros ar problēmu, ka lifti tunelī nedarbojas. Šodien kad pavadīju draudzeni uz kafejnīcu Dzirnavu ielā atklāju ka lifts nedarbojas. Nobraucām ar liftu kurš smakoja pēc urīna tunelī. bet otrā galā lifts nedarbojās un augšā netikām. Devāmies atpakaļ uz liftu ar kuru nobraucām lejā bet tas vairs nedarbojās un tā arī augšā vairs netikām. Kāda sieviete pasauca Stockamana darbinieku, bet tas mums neko nevarēja palīdzēt. Beigās devāmies uz trepēm un man nācās draudzeni vienkārši uznest, jo apnika gaidīt un bija jāsteidzas!

Andrejs [02.06.2009 13:21]
Esmu I.grupas invalīds no bērnības. Ratos esmu tikai trīs mēnešus. Neverēju vairs pastaigāt.Esot ratos arī mana dzīve,kas saistīta ar pārvietošanos ir nedaudz uzlabojusies. Dzīvoju Rīgā un varu padalīties pieredzē, pārvietojoties ratiņkrēslā pa Rīgas pilsētu. Ar lielu sarūgtinājumu konstatēju faktu, ka Rīga pilnīgi nav piemērota invalīdiem ar kustību taucējumiem. Pirmkāt, sabiedriskais transports. Vadīt mašīnu man nav tiesību, jo esmu CNS slimnieks (BCT). Tramvaji nav pieejami, jo ir kāpnes. Auobusi un trolejbusi arī zemo grīdu arī nav piejami tajā ziņā, ka viens tur ieksā un ārā tiek reti, jo transpota līdzekļu vadītāji nenāk palīgā invalīdam iekļūt un izkļūt no transporta (Tiem ir pienākums to darīt. To man teica "Rīgas satiksmē"). Labi, ka ir normāli un izpalīdzīgi cilvēki, kuri man palīdz šajā pasākumā. Otrkāt, uzbrauktuves un nobrauktuves. Tur ir jābūt spēka vīram, lai tiktu uz un no trotuāriem, jo tie ir augsti 4-6 cm. Rekonstruē krustojumu - vienalga apmale uz rotuāru līdz diviem un vairāk centimetriem. Lai šķērsotu ielu vai gājēju pāreju, pie šīm apmalēm ir jāpiebremzē, jo mazie riteņi, kas ir priekšā atsitas pret apmalēm. Visu laiku jāskatās un jānervozē vai tiksi augšā vai nē. Reizēm ir jābrauc pa braucamo daļu pretī automašīnu plūsmai, jo tur nav uzbauktuve, lai tiktu augšā. Elektriskos ratus es negribu tā iemesla dēļ, ka a) ar laiku atrofēsies ķermeņa augšdaļa, jo nebūs nekādas kustības rokām un mugurai, kā rezulātā zudīs spēks. b) tie nav praktiski, jo to ekspluatācija ir dārga. Nedod Dievs, kas saplīst, tad vienalga tu esi izmests no aprites un sēdi mājās, un tie ir arī ļoti smagi. Treškārt, Iestādes, veikali, medicīnas iestādes, kultūras iestādes - lielākajā daļā nevar iekļūt, jo ir kāpnes. Uzbrauktuves ir ļoti stāvas un jālūdz kādam, lai palīdz tikt augšā vai lejā. Es neesmu mājās sēdētāšjs un nedomāju padoties liktenim, lai cik smagi man nebūtu. Man ir 53 gadi Esmu cīnītājs un zinu, ka neviens neko uz paplātes nepienesīs un uz valsti un pašvaldību un citu palīdzību paļauies nedrīkst. jo paliksi bez nekā. Novēlu: Spēku, izturību, jo mūsu valstī par invalīdiem tikai pasmejas (Pikets pie ministru kabineta šā gada ziemā). Mums ir jābūt tik stipriem, ka varam atļauties, lai par mums smejas. Vēlu veiksmi