Atbalsta centrs LĪDZĪGS LĪDZĪGAM [31.01.2012 13:21]
Šobrīd VNA mājas lapā atradām šādu informāciju: „2012.gadā bezdarbnieka ar invaliditāti iesaistes ilgums aktīvās nodarbinātības pasākumā „Pasākums noteiktām personu grupām” (subsidētā nodarbinātībā), ieskaitot ikgadējos apmaksātos atvaļinājumus, ir: 12 - 36 mēneši, ja pasākumā iesaistīts bezdarbnieks ar invaliditāti. Pasākumu bezdarbniekiem ar invaliditāti var organizēt, paredzot, ka bezdarbnieks ar invaliditāti tiks nodarbināts viņa norādītajā dzīvesvietā. Bezdarbnieki ar invaliditāti nepieciešamības gadījumā pasākuma laikā var saņemt ergoterapeitu, surdotulku, asistentu pakalpojumus.” Esam nosūtījuši jautājumus par reālo situāciju. Gaidīsim drīzas atbildes.

ilze [20.01.2012 12:50]
gribu zināt jeb kādu informāciju par valsts subsidēto darbu invalīdiem.

Dainis [28.09.2011 09:57]
Rodas pārdomas par terminu sociālā aprūpe 1,grupas invalīdiem un es gribētu padiskutēt un uzināt pārējo domas. Man ļoti labs paziņa ir 1,grupas redzes invalīds no bērnības un DEAK komisijas slēdzienā ir teikts-Nepieciešams pavadonis. Kā Jūs godātie lasītāji domājat,vai 1.grupas redzez invalīdam ir nepieciešams tikai pavadonis? Ja cilvēks dzīvo viens,pie tam viņš ir vēl cukura diabētiķis,pārcietis 2.smagas mugurkaula disku operācijas un kustības tomēr ir ierobežotas,plus vēl problēmas ar asinsvadiem un asinsspiedienu. Vai tādam cilvēkam ir nepieciešams tikai pavadonis? Un kurš tad tādu cilvēku pavadīs par pliku velti ja viņš dzīvo viens? Pavadonis ir jāmeklē un viņam ir jāmaksā. Šim cilvēkam katru mēnesi ir jāapmeklē poliklīnika jo jāizraksta recepšu zāles,jāgatavo ēst jo esu jau daudzas reizes redzējis kā viņš pats gatavojot vai nu apdedzinās ar pannām vai karstu ūdeni,iegriež pirkstos un vispār tas ir apbrīnas vērts kā viņš cenšās vēl to visu darīt un ar kādu neatlaidību darbojas. Tās pašas zāles kas viņam katru dienu jādzer viņš ir sajaucis un tad izdzēris par daudz un pavisam sajaucis kuras. Spiediena zāles izdzēris pa divas,cukura vispār palaidis garām. Uz veikalu arī viņš jau aiziet var,bet vai veikalā viņš var nopirkt to ko vajag? Un kā notiek norēķināšanās par pirkumu? Daudzas reizes ir atklājies ka veikalā ir apšmaukts ar naudiņu. Invaliditātes pensija uz rokām viņam ir 120 Ls un 90 santīmi. Zvanīju uz DEAK un jautāju vai pienākas tie 100Ls par aprūpi un saņēmu atbildi ka nē. Tad rodas jautājums,kam domāts šis pabalsts. Es saprotu ka ir veci cilvēki,civēki kas pārcietuši insultu un vispār nevar pārvietoties vai daļēji parlizēti,visiem viņiem ir jāpalīdz un vajadzīgs aprūpētājs un aprūpētājs nav par velti. Bet man ir jautājums tikai viens,kāpēc smagas redzes zuduma cilvēkam ir vajadzīgs tikai pavadonis,manuprāt viņam arī vajadzīgs ir aprūpētājs un aprūpētājs arī maksā naudu. Tad kā dzīvot 1.grupas redzes invalīdiem. Vai tiešām mūsu valstī kur visu laiku deklarē ka ir invalīdiem jāintigrējas sabiedrībā un jādzīvo pilnvērtīga dzīve,tikai kā viņiem to darīt ja par visu ir jāmaksā bet maksāt nav ko. Gribu dzirdēt citu līdzcilvēku viedokli un padomu un vēl,vai šis likums par aprūpējamiem invalīdiem nav atiecināms arī uz 1.grupas redzes invalīdiem kam nepieciešams pavadonis. Ar cieņu Dainis.

SPĀRNI, KAS CEĻ [19.02.2011 08:38]
http://www.youtube.com/watch?v=eAWFvTSCExk&feature=player_embedded#at=68

viesturs [16.03.2010 11:39]
Atradu www.palidzi.lv, tur var acis pamielot un var arī sev vajadzīgas lietas atļauties iegādāties. Varbūt kādam noder...

No SUSTENTO [11.01.2010 11:42]
Invaliditātes pensija, ja invaliditāte ir kopš bērnības, un pēc VDEĀK lēmuma, saniedzot 16 gadu vecumu (neatkarīgi no grupas), arī ir 75 lati. Tā mainīsies pēc 3 nostrādātiem darba gadiem.

Edgars [29.12.2009 15:41]
Jaukas aizejošā gada dienas! Lai Tavas domas auklē prieks uz saulesstaru pirkstiem, un tas nekas, ka šobrīd snieg - drīz baltums krāsās dzirkstīs, kad saule viņam pieskarsies ar dzīvinošiem pirkstiem.

Indulis [18.12.2009 22:00]
Vēlos vērst jūsu uzmanību uz šā gada rudenī būvēto Stockamann gājēju tuneli Rīgā. Es esmu draugs un pavadonis cilvēkiem ar īpašām vajadzībām tāpēc man nākas viņiem bieži palīdzēt un pārvarēt šķēršļus kur tas ir nepieciešams. Vieni no lielākiem šķēršļiem cilvēkiem ratiņkrēslā kā zināms ir tuneļi par kuriem dažreiz ir neiespējami pārvietoties un tikt lejā vai augšā par trepēm. Ja kādreiz ejot no autoostas uz Origo ielu varēja šķērsot tad tagad jāiet cauri tunelim un tāpēc arī ir ierīkots lifts invalīdiem. lai arī viņiem būtu kaut nelielas iespējas pārvietoties! Taču jau otro reizi es saskaros ar problēmu, ka lifti tunelī nedarbojas. Šodien kad pavadīju draudzeni uz kafejnīcu Dzirnavu ielā atklāju ka lifts nedarbojas. Nobraucām ar liftu kurš smakoja pēc urīna tunelī. bet otrā galā lifts nedarbojās un augšā netikām. Devāmies atpakaļ uz liftu ar kuru nobraucām lejā bet tas vairs nedarbojās un tā arī augšā vairs netikām. Kāda sieviete pasauca Stockamana darbinieku, bet tas mums neko nevarēja palīdzēt. Beigās devāmies uz trepēm un man nācās draudzeni vienkārši uznest, jo apnika gaidīt un bija jāsteidzas!

Andrejs [02.06.2009 13:21]
Esmu I.grupas invalīds no bērnības. Ratos esmu tikai trīs mēnešus. Neverēju vairs pastaigāt.Esot ratos arī mana dzīve,kas saistīta ar pārvietošanos ir nedaudz uzlabojusies. Dzīvoju Rīgā un varu padalīties pieredzē, pārvietojoties ratiņkrēslā pa Rīgas pilsētu. Ar lielu sarūgtinājumu konstatēju faktu, ka Rīga pilnīgi nav piemērota invalīdiem ar kustību taucējumiem. Pirmkāt, sabiedriskais transports. Vadīt mašīnu man nav tiesību, jo esmu CNS slimnieks (BCT). Tramvaji nav pieejami, jo ir kāpnes. Auobusi un trolejbusi arī zemo grīdu arī nav piejami tajā ziņā, ka viens tur ieksā un ārā tiek reti, jo transpota līdzekļu vadītāji nenāk palīgā invalīdam iekļūt un izkļūt no transporta (Tiem ir pienākums to darīt. To man teica "Rīgas satiksmē"). Labi, ka ir normāli un izpalīdzīgi cilvēki, kuri man palīdz šajā pasākumā. Otrkāt, uzbrauktuves un nobrauktuves. Tur ir jābūt spēka vīram, lai tiktu uz un no trotuāriem, jo tie ir augsti 4-6 cm. Rekonstruē krustojumu - vienalga apmale uz rotuāru līdz diviem un vairāk centimetriem. Lai šķērsotu ielu vai gājēju pāreju, pie šīm apmalēm ir jāpiebremzē, jo mazie riteņi, kas ir priekšā atsitas pret apmalēm. Visu laiku jāskatās un jānervozē vai tiksi augšā vai nē. Reizēm ir jābrauc pa braucamo daļu pretī automašīnu plūsmai, jo tur nav uzbauktuve, lai tiktu augšā. Elektriskos ratus es negribu tā iemesla dēļ, ka a) ar laiku atrofēsies ķermeņa augšdaļa, jo nebūs nekādas kustības rokām un mugurai, kā rezulātā zudīs spēks. b) tie nav praktiski, jo to ekspluatācija ir dārga. Nedod Dievs, kas saplīst, tad vienalga tu esi izmests no aprites un sēdi mājās, un tie ir arī ļoti smagi. Treškārt, Iestādes, veikali, medicīnas iestādes, kultūras iestādes - lielākajā daļā nevar iekļūt, jo ir kāpnes. Uzbrauktuves ir ļoti stāvas un jālūdz kādam, lai palīdz tikt augšā vai lejā. Es neesmu mājās sēdētāšjs un nedomāju padoties liktenim, lai cik smagi man nebūtu. Man ir 53 gadi Esmu cīnītājs un zinu, ka neviens neko uz paplātes nepienesīs un uz valsti un pašvaldību un citu palīdzību paļauies nedrīkst. jo paliksi bez nekā. Novēlu: Spēku, izturību, jo mūsu valstī par invalīdiem tikai pasmejas (Pikets pie ministru kabineta šā gada ziemā). Mums ir jābūt tik stipriem, ka varam atļauties, lai par mums smejas. Vēlu veiksmi

normunds [23.04.2009 10:42]
Paskatījos saitu,kuru Rihards uzrakstīja.Nu forši.Priekš manis varētu derēt ,elektriskie golfa mobilis.Ērti iekāpt,bet ir viena problēma.Lādējot patērē daudz elektrības.Man tā pensīja nav tik liela,bet vāģis tā neko.Pirmkārt,ja varētu nopirt.Otrkārt,ja par elektrību būtu nedaudz mazāk jāmaksā.Tad būtu cepuri nost.Varētu ērti iesēsties un aizlaist brīvā dabā patusēt.